The Vision of Śiva · Chapter 1

The Vision of Śiva — Chapter 1

शिवदृष्टि

Śivadṛṣṭi


Chapter 1 49 verses

Begin reading Verse 1
  1. 1 asmadrūpasamāviṣṭaḥ svātmanātmanivāraṇe | śivaḥ karotu nijayā namaḥ śaktyā … అస్మద్రూపమున (నేను అను తత్త్వమున) సమావిష్టుడైన శివుడు తన స్వంత ఆత్మచేత, ఆత్మనిగూహనమును…
  2. 2 ātmaiva sarvabhāveṣu sphurannirvṛtacidvibhuḥ | aniruddhecchāprasaraḥ prasaraddṛkkriyaḥ śivaḥ సర్వభావములందు స్ఫురించుచు, నిర్వృతమైన (విశ్రాంత) చైతన్యము గల విభువు, అనిరుద్ధమైన…
  3. 3 sa yadāste cidāhlādamātrānubhavatallayaḥ | tadicchā tāvatī tāvajjñānaṃ tāvatkriyā … అతడు చిదాహ్లాదమాత్రానుభవమునందే తల్లీనుడై ఉన్నపుడు, అతని ఇచ్ఛ అంతవరకే, జ్ఞానము అంతవరకే,…
  4. 4 susūkṣmaśaktitritayasāmarasyena vartate | cidrūpāhlādaparamo nirvibhāgaḥ parastadā అపుడు అతడు అత్యంత సూక్ష్మమైన శక్తిత్రయము యొక్క సామరస్యముచేత వర్తించును;
  5. 5 na paraṃ tadavasthāyāṃ vyavasthaiṣā vyavasthitā | yāvatsamagrajñānāgrajñātṛsparśadaśāsvapi ఆ అవస్థయందు ఈ వ్యవస్థ (శక్తిత్రయవిభాగము) మరింత స్థిరపడదు;
  6. 6 evaṃ na jātucittasya viyogastritayātmanā ఇట్లు అతనికి శక్తిత్రయస్వరూపముతో ఎన్నడును వియోగము లేదు.
  7. 7 yadā tu tasya ciddharmavibhavāmodajṛmbhayā కాని తన స్వరూపమైన చిద్ధర్మము యొక్క విభవపు ఆమోదపు జృంభణముచేత ఎప్పుడు—
  8. 8 vicitraracanānānākāryasṛṣṭipravartane | bhavatyunmukhitā cittā secchāyāḥ prathamā tuṭiḥ —విచిత్రరచనలతో కూడిన నానావిధ కార్యసృష్టిని ప్రవర్తింపజేయుటయందు చైతన్యమునకు ఉన్ముఖత…
  9. 9 sā ca dṛśyā hṛduddeśe kāryasmaraṇakālataḥ | praharṣāvedasamaye darasaṃdarśanakṣaṇe అది హృదయప్రదేశమున చూడదగినది—చేయవలసిన దానిని స్మరించు సమయమున, ఆకస్మిక ప్రహర్షపు సమయమున,…
  10. 10 anālocanato dṛṣṭe visargaprasarāspade | visargoktiprasaṅge ca vācane dhāvane … —ఆలోచన లేకుండ ఏదైనా దృష్టమైనపుడు, విసర్గప్రసరమునకు ఆస్పదమైన చోట, విసర్గోక్తి…
  11. 11 kutsite'kutsitasya syātkathamunmukhateti cet "నిందనీయమైన (పరుగు మొదలగు) దానియందు అనిందనీయుడైన (శివుని)కి ఉన్ముఖత ఎట్లు కలుగును?
  12. 12 rūpaprasārarasato garhitatvamayuktimat | pañcaprakārakṛtyoktiśivatvānnijakarmaṇe —(సమాధానము:) తన స్వరూపప్రసారపు రసమువలన కలుగుట చేత నింద్యత ఆరోపించుట అయుక్తికము;
  13. 13 gacchato nistaraṅgasya jalasyātitaraṅgitām ప్రవహించుచున్నను నిస్తరంగమైన (అలలు లేని) జలము అత్యంత తరంగితమగుటను (పొందునప్పుడు)—
  14. 14 ārambhe dṛṣṭimāpātya tadaunmukhyaṃ hi gamyate | vrajato muṣṭitāṃ … —ఆరంభముననే దృష్టిని నిలిపినచో దాని ఔన్ముఖ్యము (అలలవైపు మొగ్గు) తెలియును;
  15. 15 bodhasya svātmaniṣṭhasya racanāṃ prati nirvṛtiḥ | tadāsthāpravikāso yastadaunmukhyaṃ … స్వాత్మనిష్ఠమైన బోధమునకు రచనను (సృష్టిని) గూర్చి కలుగు నిర్వృతి (విశ్రాంతి);
  16. 16 kiṃciducchūnatā saiva mahadbhiḥ kaiściducyate | tasyecchā kāryatāṃ yātā … అదే కొంత ఉచ్ఛూనత (కొంచెము ఉబ్బుట) అని కొందరు మహాత్ములచే చెప్పబడును;
  17. 17 aunmukhyasya ya ābhogaḥ sthūlaḥ secchā vyavasthitā | naicānmukhyaprasaṅgena … ఔన్ముఖ్యము యొక్క ఆభోగము (విస్తృత పరిగ్రహణము) స్థూలమైనపుడు అది ఇచ్ఛగా వ్యవస్థితమగును;
  18. 18 goḥ stanātpātataḥ kṣīre vikārastata eva hi | na … ఆవు పొదుగునుండి పడుటవలన పాలయందు అప్పుడే వికారము కలుగును;
  19. 19 yata icchati tajjñātuṃ kartuṃ vā secchayā kriyā | … ఏలయన ఆ ఇచ్ఛచేత దానిని తెలియగోరునో లేక చేయగోరునో—అదే క్రియ;
  20. 20 anantaraṃ hi tatkāryajñānadarśanaśaktitā అనంతరమే ఆ కార్యమును జ్ఞానము-దర్శనము చేయు శక్తి (కలుగును).
  21. 21 jñānaśaktistadarthaṃ hi yo'sau sthūlaḥ samudyamaḥ | sā kriyāśaktiruditā … (అదే) జ్ఞానశక్తి;
  22. 22 evaṃ sarvasamutpattikāle śaktitrayātmatā | na nivṛttā, nacaunmukhyaṃ nivṛttaṃ, … ఇట్లు సమస్త సృష్టికాలమునందు శక్తిత్రయాత్మత నివృత్తము కాదు;
  23. 23 yadekataraniryāṇe kāryaṃ jātu na jāyate | tasmātsarvapadārthānāṃ sāmarasyamavasthitam ఏలయన వాటిలో ఏ ఒక్కటి నిర్యాణమైనను (తొలగినను) కార్యము ఎన్నడును జనింపదు;
  24. 24 ghaṭādigrahakāle'pi ghaṭaṃ jānāti sā kriyā | jānāti jñānamatraiva … ఘటాదులను గ్రహించు సమయమునను ఆ క్రియ ఘటమును ఎరుగును;
  25. 25 aunmukhyābhāvatastasya nivṛttirnirvṛtiṃ vinā | dveṣye pravartate naiva na … ఔన్ముఖ్యము లేకుండుటవలన అతనికి నివృత్తి (ఉపసంహారము) కలుగును—కాని నిర్వృతి (విశ్రాంతి)…
  26. 26 buddhiṃ vinā kathaṃ bodhaḥ sā buddhiḥ prakṛteḥ prajā … (ఆక్షేపము:) "బుద్ధి లేకుండ బోధ ఎట్లు?
  27. 27 sā buddhiryat punaḥ sūkṣmaṃ sarvadikkaṃ vyavasthitam | jñānaṃ … ఇక సూక్ష్మమై, సర్వదిక్కులందును వ్యవస్థితమై, బోధమయమైన ఆ జ్ఞానము శివునికి సహజమైనది, సదా…
  28. 28 nyāyādibhirna tulyatvaṃ tairhi yā prākṛtī matiḥ | tasyā … న్యాయాది (శాస్త్రముల)చేత చెప్పబడిన (బుద్ధి)తో సమానత్వము లేదు;
  29. 29 tadevaṃ prasṛto devaḥ kadācicchaktimātrake కావున ఇట్లు ప్రసృతుడైన దేవుడు కొన్నిసారులు శక్తిమాత్రకమునందు (కేవల శక్తి అను స్థితియందు…
  30. 30 bibharti rūpamicchātaḥ kadācijjñānaśaktitaḥ | sadāśivatvamudrekātkadācidaiśvarīṃ sthitim —రూపమును ధరించును: కొన్నిసారులు ఇచ్ఛచేత, కొన్నిసారులు జ్ఞానశక్తిచేత;
  31. 31 kriyāśaktisamābhogātkadācitsthūlavedanāt | vidyātvavidyeśānatvamantramantreśvarātmatām క్రియాశక్తి యొక్క సమాభోగముచేత, కొన్నిసారులు స్థూలవేదనముచేత (ధరించును)—విద్యాత్వము,…
  32. 32 ātmapracchādanakrīḍāṃ kurvato vā kathaṃcana | māyārūpamitītyādi ṣaṭtriṃśattattvarūpatām లేక ఏదో విధముగా ఆత్మప్రచ్ఛాదనపు క్రీడను చేయుచు మాయారూపము మొదలగు—ముప్పదియారు తత్త్వముల…
  33. 33 bibhradbibharti rūpāṇi tāvatā vyavahārataḥ | yāvatsthūlaṃ jaḍābhāsaṃ saṃhataṃ … రూపముల వెంట రూపములను ధరించుచు, అంతవరకును వ్యవహారరీత్యా ధరించును—స్థూలమై, జడాభాసమై,…
  34. 34 tathā nānāśarīrāṇi bhuvanāni tathā tathā | visṛjya rūpaṃ … అట్లే నానావిధ శరీరములను, భువనములను అట్లట్లు విసర్జించి, ఉత్కృష్ట-అధమ-మధ్యమ రూపమును…
  35. 35 sthānānurūpato dehāndehākāreṇa bhāvanāḥ | ādadattena tenaiva rūpeṇa pravibhāvyate స్థానమునకు అనురూపముగా దేహములను, దేహాకారమున భావనలను ఆదానము చేయుచు, ఆయా రూపముచేతనే అతడు…
  36. 36 krīḍayā duḥkhavedyāni karmakārīṇi tatphaleḥ | saṃbhatsyamānāni tathā narakārṇavagahvare క్రీడచేత దుఃఖవేద్యములను, కర్మకారీణములను, వాటి ఫలములతో బంధింపబడబోవువాటిని, అట్లే…
  37. 37 yathā nṛpaḥ sārvabhaumaḥ prabhāvāmodabhāvitaḥ ఎట్లు సార్వభౌముడైన రాజు తన ప్రభావపు ఆమోదముచేత భావితుడై—
  38. 38 krīḍankaroti pādātadharmāṃstaddharmadharmataḥ | tathā prabhuḥ pramodātmā krīḍatyevaṃ tathā … —క్రీడించుచు, ఆ పాత్ర ధర్మముననుసరించి పదాతి (సైనికుని) ధర్మములను నిర్వహించునో;
  39. 39 itthaṃ śivo bodhamayaḥ sa eva paranirvṛtiḥ | saiva … ఇట్లు బోధమయుడైన శివుడు తానే పరమ నిర్వృతి;
  40. 40 saiva śāktaśarīrādinārakāntaṃ hi bhūtatā | prasūyate svacidrūpapramukhaṃ pārthivāntakam ఆ శక్తియే శాక్త శరీరము మొదలు నరకములవరకు సమస్త భూతతను—తన చిద్రూపము మొదలుగా…
  41. 41 svaśivatvamivājānanpaśvātmavyapadeśataḥ (జీవులు) తమ స్వశివత్వమును ఎరుగనట్లుగా, పశ్వాత్మ (బద్ధజీవి) అను వ్యపదేశముచేత (ఉందురు).
  42. 42 tadrūpatvena vā paśyansthitaḥ śānta iva kvacit | kevaleśadṛdhatvena … లేక (సర్వమును) తద్రూపముగా చూచుచు శాంతునివలె స్థితుడై ఉండును;
  43. 43 aprabuddho niṣkalaśca kvacitpralayakevalī | ātmabodhī vikalavatkvacidvijñānakevalī కొన్నిసారులు అప్రబుద్ధుడై, నిష్కలుడై ప్రలయకేవలి (ప్రలయాకలుడు);
  44. 44 yogināmicchayā yadvannānārūpopapattitā | nacāsti sādhanaṃ kiṃcinmṛdādīcchāṃ vinā prabhoḥ యోగులకు ఇచ్ఛచేత నానారూపముల ఉత్పత్తి ఎట్లు కలుగునో, అట్లే ప్రభువునకు ఇచ్ఛ తప్ప మృత్తికాది…
  45. 45 dṛśyante'tra tadicchāto bhāvā bhītyādiyogataḥ ఇచట (లోకమున) భయము మొదలగువాని యోగముచేత (భ్రాంతిరూపములు పుట్టునట్లే) ఆ ఇచ్ఛనుండి భావములు…
  46. 46 evaṃ sarveṣu bhāveṣu yathā sā śivarūpatā ఇట్లు సర్వభావములందు ఆ శివరూపత ఎట్లు (ఉన్నదో)—
  47. 47 nīrūpatā nirvṛtirvā śaktitritayayogitā | sacitvaṃ saṃsthitaṃ nityaṃ kathanīyaṃ … —నీరూపత (రూపరాహిత్యము) గానో, నిర్వృతి గానో, శక్తిత్రయయోగిత గానో—సచిత్వము నిత్యముగా…
  48. 48 evaṃ sarvapadārthānāṃ samaiva śivatā sthitā | parāparādibhedo'tra śraddadhānairudāhṛtaḥ ఇట్లు సమస్త పదార్థముల శివత సమానముగానే స్థితమై ఉన్నది;
  49. 49 evaṃ bhedātmakaṃ nityaṃ śivatattvamanantakam | tathā tasya vyavasthānānnānārūpe'pi … ఇట్లు భేదాత్మకమైనను శివతత్త్వము నిత్యమై, అనంతమై ఉన్నది;