विज्ञानभैरवतन्त्र
Vijñānabhairavatantra
- 1 śrīdevy uvāca | śrutaṃ deva mayā sarvaṃ rudrayāmalasambhavam … श्रीदेवी म्हणाली — हे देवा, मी आपणाकडून रुद्रयामलापासून उद्भवलेले सारेच ऐकले — त्रिकाचे…
- 2 adyāpi na nivṛtto me saṃśayaḥ parameśvara | kiṃ … तरीही अजूनही, हे परमेश्वरा, माझा संशय फिटलेला नाही — हे देवा, खरोखर त्या तत्त्वाचे रूप…
- 3 kiṃ vā navātmabhedena bhairave bhairavākṛtau | triśirobhedabhinnaṃ vā … की ते भैरवाच्या आकारातील भैरवामध्ये नवात्म-भेदाने युक्त आहे?
- 4 nādabindumayaṃ vāpi kiṃ candrārdhanirodhikāḥ | cakrārūḍham anackaṃ vā … की ते नाद-बिंदुमय आहे?
- 5 parāparāyāḥ sakalam aparāyāś ca vā punaḥ | parāyāḥ … की ते परापरा आणि अपरा यांचे सकल रूप आहे?
- 6 na hi varṇavibhedena dehabhedena vā bhavet | paratvaṃ … कारण वर्ण-भेदाने किंवा देह-भेदाने परत्व उत्पन्न होऊ शकत नाही.
- 7 prasādaṃ kuru me nātha niḥśeṣaṃ chindhi saṃśayam | … हे नाथा, माझ्यावर कृपा करा आणि माझा संशय पूर्णपणे छेदून टाका.
- 8 guhyātiguhyagoptṛ tvaṃ yadyapīdaṃ varānane | tathāpi kathayiṣyāmi yathā … हे वरानने (सुंदर मुखाची), तू स्वतःच गुह्याहूनही गुह्य अशा गोष्टीची रक्षक असलीस, तरी मी…
- 9 yat paraṃ niṣkalaṃ devi sarvatattvātigocaram | tat tu … हे देवी, जे परम, निष्कल आणि सर्व तत्त्वांच्या पलीकडे आहे — ते इथे (शब्दांनी) सांगता येणार…
- 10 devi prakṛtirūpā yā tasyāḥ kiṃ rūpam ucyate | … हे देवी, जी प्रकृति-रूपा आहे, तिचे रूप कोणते सांगावे?
- 11 tadā tasmin mahāvyomni pralīne śaśibhāskare | magnavat tāmasī … तेव्हा त्या महाव्योमात, चंद्र व सूर्य विलीन होताच, बुडल्यासारखी अंधकारमय निद्रा त्या…
- 12 evaṃvidhā bhairavasya yāvasthā parigīyate | sā parā pararūpeṇa … अशी जी भैरवाची अवस्था गाइली जाते — तीच परा रूपाने 'परा देवी' म्हणून घोषित केली जाते.
- 13 śaktiśaktimator yadvad abhedaḥ sarvadā sthitaḥ | atas taddharmadharmitvāt … ज्याप्रमाणे शक्ती व शक्तिमान् यांचा अभेद नेहमीच स्थिर असतो, त्याप्रमाणेच…
- 14 na vahner dāhikā śaktir vyatiriktā vibhāvyate | kevalaṃ … अग्नीची दाहक शक्ती ही अग्नीहून वेगळी म्हणून कल्पिता येत नाही — तसेच, हे केवळ…
- 15 śaktyavasthāpraviṣṭasya nirvibhāgena bhāvanā | tadāsau śivarūpī syāt śaivī … जो शक्ती-अवस्थेत प्रवेश करून अविभक्तपणे (तिचे) भावन (चिंतन) करतो — तेव्हा तो शिव-रूपी…
- 16 yathālokena dīpasya kiraṇair bhāskarasya ca | jñāyate digvibhāgādi … ज्याप्रमाणे दिव्याच्या प्रकाशाने किंवा सूर्याच्या किरणांनी दिशांचे विभाग वगैरे ज्ञात…
- 17 śrīdevy uvāca | devadeva triśūlāṅka kapālakṛtabhūṣaṇa | digdeśakālaśūnyā … श्रीदेवी म्हणाली — हे देवांच्या देवा, त्रिशूल-धारका, कपालांनी अलंकृत झालेल्या प्रभो — ते…
- 18 yāvasthā bharitākārā bhairavasyopalabhyate | kair upāyair mukhaṃ tasya … भैरवाची जी भरितरूपी (पूर्णतेची) अवस्था अनुभवली जाते — कोणत्या उपायांनी ती गाठावी?
- 19 bhairava uvāca | ūrdhve prāṇo hyadho jīvo visargātmā … भैरव म्हणाला — वर प्राण आणि खाली जीव (अपान) — विसर्ग-रूपाने ती परा शक्ती उठते.
- 20 maruto'ntar bahir vāpi viyadyugmā nivartanāt | bhairavyā bhairavasyetthaṃ … हे भैरवि, श्वासाच्या आत किंवा बाहेर — दोन्ही व्योम-युग्मांच्या अ-निवृत्तीतून, अशा प्रकारे…
- 21 na vrajen na viśec chaktir marudrūpā vikāsite | … जेव्हा मरुद्-रूपा (श्वासरूपी) शक्ती बाहेर जात नाही व आत येत नाही — तेव्हा ती विकसित होते;
- 22 kumbhitā recitā vāpi pūritā vā yadā bhavet | … जेव्हा श्वास कुंभकात धारण केलेला असेल, रेचित (बाहेर सोडलेला) असेल किंवा पूरित (आत भरलेला)…
- 23 āmūlāt kiraṇābhāsāṃ sūkṣmāt sūkṣmatarātmikām | cintayet tāṃ dviṣaṭkānte … मूलापासून (मूलाधारापासून) किरण-आभेसारखी, सूक्ष्माहूनही सूक्ष्मतर अशी ती शक्ती चिंतावी;
- 24 udgacchantīṃ taḍidrūpāṃ praticakraṃ kramāt kramam | ūrdhvaṃ muṣṭitrayāvadhi … विद्युतेसारखी, प्रत्येक चक्रामध्ये क्रमाक्रमाने वर चढत जाणारी — मुष्टि-त्रय (तीन…
- 25 kramadvādaśakaṃ samyag dvādaśākṣarabheditam | sthūlasūkṣmaparasthityā muktvā muktvāntataḥ śivaḥ क्रमशः बारा (स्थानांचा) क्रम — बारा अक्षरांनी भेदलेला — स्थूल, सूक्ष्म आणि परा…
- 26 tayāpūryāśu mūrdhāntaṃ bhaṅktvā bhrūkṣepasetunā | nirvikalpaṃ manaḥ kṛtvā … तिच्याद्वारे (शक्तीद्वारे) मूर्धान्तापर्यंत (मस्तकाच्या टोकापर्यंत) झटपट भरून,…
- 27 śikhipakṣaiś citrarūpair maṇḍalaiḥ śūnyapañcakam | dhyāyato'nuttare śūnye praveśo … मोराच्या पंखांच्या रंगीबेरंगी मंडलांप्रमाणे शून्य-पंचकाचे ध्यान केल्यास, अनुत्तर (परम)…
- 28 īdṛśena krameṇaiva yatra kutrāpi cintanā | śūnye kuḍye … अशा क्रमानेच — कुठेही, शून्यात, भिंतीवर, परम वस्तूत, पात्रात — जिथे चिंतना (मन) स्वतःहून…
- 29 kapālāntar mano nyasya tiṣṭhan mīlitalocanaḥ | krameṇa manaso … कपालाच्या आत मन ठेवून, डोळे मिटून बसलेला साधक — मनाच्या क्रमशः दृढतेमुळे — सर्वोच्च…
- 30 madhyanāḍī madhyasaṃsthā bisasūtrābharūpayā | dhyātāntarvyomayā devyā tayā devaḥ … मध्यनाडी (सुषुम्ना), मध्यभागी स्थित, कमळ-तंतूसारखी, अंतर्व्योमरूपा देवी म्हणून ध्यान…
- 31 kararuddhadṛgastreṇa bhrūbhedād dvārarodhanāt | dṛṣṭe bindau kramāl līne … हाताने डोळे झाकून (दृष्टीचे अस्त्र रोखून), भ्रू-भेदाने व इंद्रिय-द्वारांच्या रोधनाने —…
- 32 dhāmāntaḥkṣobhasambhūtasūkṣmāgnitilakākṛtim | binduṃ śikhānte hṛdaye layānte dhyāyato layaḥ अंतस्थ धामाच्या क्षोभातून उत्पन्न झालेले सूक्ष्म अग्नी-तिलकाच्या आकाराचे बिंदू,…
- 33 anāhate pātrakarṇe'bhagnaśabde sariddrute | śabdabrahmaṇi niṣṇātaḥ paraṃ brahmādhigacchati अनाहत (अनुठोकलेल्या), अखंडित नाद-शब्दात, नदीप्रमाणे वाहत असता — पात्र बनलेल्या कानामधून —…
- 34 praṇavādisamuccārāt plutānte śūnyabhāvanāt | śūnyayā parayā śaktyā śūnyatām … हे भैरवि, ॐकारादींच्या प्लुत (दीर्घ) उच्चारणानंतर शून्य-भावनेने — शून्यरूप परा…
- 35 yasya kasyāpi varṇasya pūrvāntāv anubhāvayet | śūnyayā śūnyabhūto'sau … कोणत्याही वर्णाच्या (अक्षराच्या) पूर्व-अंत (आरंभ व समाप्ती) यांचा अनुभव घ्यावा.
- 36 tantryādivādyaśabdeṣu dīrgheṣu kramasaṃsthiteḥ | ananyacetāḥ pratyante paravyomavapur bhavet दीर्घ तंतू-वाद्यादींच्या नादांत क्रमशः स्थिर राहून, अनन्य-चित्ताने, त्यांच्या अंती साधक…
- 37 piṇḍamantrasya sarvasya sthūlavarṇakrameṇa tu | ardhendubindunādāntaḥ śūnyoccārād bhavec … कोणत्याही पिंडमंत्राच्या स्थूल वर्ण-क्रमाने, अर्धचंद्र, बिंदू व नादाच्या अंती असलेल्या…
- 38 nijadehe sarvadikkaṃ yugapad bhāvayed viyat | nirvikalpamanās tasya … स्वतःच्या देहात सर्व दिशांकडून एकाच वेळी आकाश (व्योम) भावावे.
- 39 pṛṣṭhaśūnyaṃ mūlaśūnyaṃ yugapad bhāvayec ca yaḥ | śarīranirapekṣiṇyā … जो पाठीमागील शून्य व मूळ-स्थानातील शून्य एकाच वेळी भावतो, देहाची अपेक्षा सोडून — त्या…
- 40 pṛṣṭhaśūnyaṃ mūlaśūnyaṃ hṛcchūnyaṃ bhāvayet sthiram | yugapannirvikalpatvān nirvikalpodayas … पाठीमागील शून्य, मूळातील शून्य व हृदयातील शून्य — एकाच वेळी स्थिरपणे भावावे;
- 41 tanūdeśe śūnyataiva kṣaṇamātraṃ vibhāvayet | nirvikalpaṃ nirvikalpo nirvikalpasvarūpabhāk देहाच्या कोणत्याही भागात क्षणभरही शून्यता भावावी;
- 42 sarvaṃ dehagataṃ dravyaṃ viyadvyāptaṃ mṛgekṣaṇe | vibhāvayet tatas … हे मृगाक्षी, देहातील सर्व द्रव्ये आकाशाने (व्योमाने) व्यापलेली आहेत असे भावावे;
- 43 dehāntare tvagvibhāgaṃ bhittibhūtaṃ vicintayet | na kiñcid antare … देहाच्या आत त्वचेचा भाग केवळ भिंतीसारखा आहे आणि आत काहीच नाही, असे चिंतावे.
- 44 hṛdyākāśe nilīnākṣaḥ padmasampuṭamadhyagaḥ | ananyacetāḥ subhage paraṃ saubhāgyam … हे सुभगे, हृदय-आकाशात इंद्रियांना विलीन करून, कमळ-संपुटाच्या मध्यभागी अनन्य-चित्ताने…
- 45 sarvataḥ svaśarīrasya dvādaśānte manolayāt | dṛḍhabuddher dṛḍhībhūtaṃ tattvalakṣyaṃ … स्वतःच्या देहाच्या सर्व बाजूंनी द्वादशांती मन विलीन केल्यास, दृढ बुद्धीच्या साधकाला…
- 46 yathā tathā yatra tatra dvādaśānte manaḥ kṣipet | … जसे जिथे जिथे (शक्य असेल) तिथे द्वादशांतावर मन फेकावे;
- 47 yatra yatra mano yāti bāhye vābhyantare'pi vā | … मन जिथेजिथे जाते — बाहेर असो वा आत — तिथेच शिव-अवस्था असते;
- 48 yatra yatrākṣamārgeṇa caitanyaṃ vyajyate vibhoḥ | tasya tanmātradharmitvāc … ज्या ज्या इंद्रिय-मार्गाने सर्वव्यापी प्रभूचे चैतन्य प्रकट होते, त्याच एका धर्माचा धारक…
- 49 kṣutādyante bhaye śoke gahvare vā raṇād drute | … शिंक, भीती, शोक, खोल खाई (पाहताना), युद्धातून पळताना, अत्यंत कुतूहलात, भुकेच्या आरंभी व…
- 50 vastuṣu smaryamāṇeṣu dṛṣṭe deśe manas tyajet | svaśarīraṃ … जेव्हा एखाद्या पाहिलेल्या जागेतील वस्तूंची आठवण होते, तेव्हा मन सोडून द्यावे;
- 51 kvacid vastuni vinyasya śanair dṛṣṭiṃ nivartayet | tajjñānaṃ … हे देवी, एखाद्या वस्तूवर दृष्टी लावून मग ती हळूहळू मागे घ्यावी — तेव्हा ते ज्ञान चित्तासह…
- 52 bhaktyudrekād viraktasya yādṛśī jāyate matiḥ | sā śaktiḥ … विरक्ताला भक्तीच्या उत्कटतेमुळे जी मती (बुद्धी) उत्पन्न होते — तीच शांकरी शक्ती होय;
- 53 vastvantare vedyamāne sarvavastuṣu śūnyatā | tām eva manasā … एका वस्तूचे ज्ञान होत असता उरलेल्या सर्व वस्तूंच्या ठिकाणी शून्यता असते;
- 54 kiñcijjñair yā smṛtā śuddhiḥ sā śuddhiḥ śambhudarśane | … अल्पज्ञानी जिची शुद्धी मानतात, ती शुद्धी शंभुदर्शनात (शिव-दृष्टीत) शुद्धी नव्हे;
- 55 sarvatra bhairavo bhāvaḥ sāmānyeṣv api gocaraḥ | na … सर्वत्र — सामान्य वस्तूंमध्येसुद्धा — भैरव-भाव गोचर (अनुभवण्या-योग्य) आहे;
- 56 samaḥ śatrau ca mitre ca samo mānāvamānayoḥ | … शत्रू व मित्र समान, मान-अपमान समान — ब्रह्माच्या परिपूर्णतेमुळे — हे जाणून घेऊन साधक सुखी…
- 57 na dveṣaṃ bhāvayet kvāpi na rāgaṃ bhāvayet kvacit … कुठेच द्वेष भावू नये, कुठेही राग भावू नये;
- 58 yad avedyaṃ yad agrāhyaṃ yac chūnyaṃ yad abhāvagam … जे अवेद्य (न-जाणण्या-जोगे), अग्राह्य (न-पकडण्या-जोगे), शून्य व अभाव-गामी आहे — ते सर्व…
- 59 nitye vibhau nirādhāre vyāpake cākhilātmani | iti bhairavam … नित्य, विभू (व्यापक), निराधार, सर्वव्यापी, अखिल-आत्म्यात — असा भैरव सतत स्मरणारा पुरुष…
- 60 nirādhāraṃ saṃśayena varjitaṃ khyātivarjitam | brahma tat paramaṃ … निराधार, संशय-रहित व ख्याती-रहित (विषय-वर्जित) — असा परम ब्रह्म सांगितला आहे;
- 61 yathā tathopadeśena kriyate marutāṃ layaḥ | tathā tathā … जशा-जशा उपदेशाने श्वासांचा लय (विरून जाणे) घडतो, तसे-तसेच जाणण्या-जोगे मन त्या अवस्थेच्या…
- 62 amūlaṃ mūlanāḍīnāṃ vāyupūrṇāṃ suṣumṇikām | dvādaśānte sthitāṃ dhyātvā … मूळ-नाड्यांचा अमूळ (मूळ-रहित) मूळ — वायूने भरलेली सुषुम्णा — द्वादशांती स्थित अशी ध्यानात…
- 63 kapālāntar manas tadvad dhyāyato na cirāt prabho | … हे प्रभो, त्याचप्रमाणे, मन कपालाच्या आत ठेवून ध्यान करणाऱ्या चिन्मय साधकाला, फार उशीर न…
- 64 madhyajihve sphāritāsye madhye nikṣipya cetanām | hoccāraṃ manasā … जिभ मध्ये ठेवून, तोंड उघडे ठेवून, चेतना मध्यभागी ठेवावी;
- 65 āsane śayane sthitvā nirādhāraṃ vibhāvayan | svadehaṃ manasi … आसनात किंवा शय्येवर बसून-निजून, स्वतःचा देह निराधार आहे असे भावन केल्यास, मन क्षीण होताच…
- 66 calāsane sthitasyātha śanair vā dehacālanāt | praśānte mānase … हलत्या आसनावर (वाहनावर) बसून किंवा हळूहळू देह हलवल्यामुळे, मनाचा भाव प्रशांत झाल्यावर, हे…
- 67 ākāśaṃ vimalaṃ paśyan kṛtvā dṛṣṭiṃ nirantarām | stabdhātmā … निर्मल आकाशाकडे अखंड दृष्टी लावून, आत्म्याला स्तब्ध करून पाहत राहिल्यास, हे देवी, त्याच…
- 68 līnaṃ mūrdhni viyat sarvaṃ bhairavatvena bhāvayet | tat … मूर्धात (मस्तकात) सर्व व्योम विलीन झाले आहे असे भैरव-रूपाने भावावे;
- 69 kiñcijjñātaṃ dvaitadāyi bāhyālokas tamaḥ punaḥ | viśvādi bhairavaṃ … अल्पजनित ज्ञान द्वैत निर्माण करते;
- 70 evam eva durniśāyāṃ kṛṣṇapakṣāgame ciram | taimiraṃ bhāvayan … त्याचप्रमाणे, घोर रात्री, कृष्ण-पक्षाच्या आरंभी, बराच वेळ त्या अंधाराचे रूप भैरव म्हणून…
- 71 evam eva nimīlyādau netre kṛṣṇābham agrataḥ | prasārya … त्याचप्रमाणे आरंभी डोळे मिटून, समोर कृष्णवर्णी आभा पसरवून, भैरव-रूपाची भावना केल्यास,…
- 72 yasya kasyendriyasyāpi vyāghātāc ca nirodhataḥ | praviṣṭasyādvaye śūnye … कोणत्याही इंद्रियाला आघात झाल्याने वा रोधल्यामुळे, अद्वय-शून्यात प्रवेश करणाऱ्या साधकाला…
- 73 abindum avisargaṃ ca akāraṃ japato mahān | udeti … हे देवी, बिंदू-रहित व विसर्ग-रहित 'अ' अक्षराचा जप करणाऱ्याला अचानक ज्ञानाचा महान ओघ —…
- 74 varṇasya savisargasya visargāntaṃ citiṃ kuru | nirādhāreṇa cittena … विसर्ग-युक्त वर्णाच्या विसर्गाच्या अंती चित्त (चिति) ठेवावे;
- 75 vyomākāraṃ svam ātmānaṃ dhyāyed digbhir anāvṛtam | nirāśrayā … स्वतःच्या आत्म्याला व्योम-आकाररूपी, दिशांनी अनावृत्त (न-झाकलेला) असे ध्यान करावे;
- 76 kiñcidaṅgaṃ vibhidyādau tīkṣṇasūcyādinā tataḥ | tatraiva cetanāṃ yuktvā … आरंभी देहाच्या एखाद्या भागाला तीक्ष्ण सुईने वगैरे टोचून, तिथेच चेतना जोडल्यास, भैरवाकडे…
- 77 cittādyantaḥkṛtir nāsti mamāntar bhāvayed iti | vikalpānām abhāvena … 'माझ्या आत चित्त वगैरे अंतःकरण नाही' असे भावावे;
- 78 māyā vimohinī nāma kalāyāḥ kalanaṃ sthitam | ityādidharmaṃ … 'माया विमोहिनी (मोहक) आहे, कलेची प्रवृत्ती कलन-स्वरूपात स्थित आहे' — अशा तत्त्वांच्या…
- 79 jhagitīcchāṃ samutpannām avalokya śamaṃ nayet | yata eva … अचानक उत्पन्न झालेली इच्छा पाहून तिला शांतीकडे न्यावे;
- 80 yadā mamecchā notpannā jñānaṃ vā kas tadāsmy aham … 'जेव्हा माझी इच्छा उत्पन्न नाही व ज्ञानही नाही — तेव्हा मी कोण आहे?
- 81 icchāyām athavā jñāne jāte cittaṃ niveśayet | ātmabuddhyānanyacetās … जेव्हा इच्छा वा ज्ञान उत्पन्न होते, तेव्हा 'हाच आत्मा' अशा अनन्य-चेताने चित्त त्यावर…
- 82 nirnimittaṃ bhavej jñānaṃ nirādhāraṃ bhramātmakam | tattvataḥ kasyacin … हे प्रिये, ज्ञान निर्निमित्त (कारण-रहित), निराधार व भ्रम-स्वरूप आहे — खऱ्या अर्थाने ते…
- 83 ciddharmā sarvadeheṣu viśeṣo nāsti kutracit | ataś ca … सर्व देहांत चैतन्यच धर्म (स्वभाव) आहे — कुठेही विशेष भेद नाही;
- 84 kāmakrodhalobhamohamadamātsaryagocare | buddhiṃ nistimitāṃ kṛtvā tat tattvam avaśiṣyate काम, क्रोध, लोभ, मोह, मद, मत्सर — यांच्या क्षेत्रात बुद्धी निश्चल केल्यास, ते परम तत्त्वच…
- 85 indrajālamayaṃ viśvaṃ vyastaṃ vā citrakarmavat | bhramadvā dhyāyataḥ … हे विश्व इंद्रजालासारखे, छिन्न-विछिन्न, चित्र-कर्मासारखे, किंवा घुसळल्यासारखे (भ्रमणारे)…
- 86 na cittaṃ nikṣiped duḥkhe na sukhe vā parikṣipet … मनाला दुःखात बुडवू नये, सुखातही फेकू नये;
- 87 vihāya nijadehāsthāṃ sarvatrāsmīti bhāvayan | dṛḍhena manasā dṛṣṭyā … स्वतःच्या देहाची आसक्ती सोडून, 'मी सर्वत्र आहे' अशी भावना करत, दृढ मनाने व अन्य कशालाही न…
- 88 ghaṭādau yac ca vijñānam icchādyaṃ vā mamāntare | … घटादिकांविषयी जे ज्ञान वा इच्छा वगैरे माझ्या अंतःकरणात उत्पन्न होते, तेच नितांत सर्वगत…
- 89 grāhyagrāhakasaṃvittiḥ sāmānyā sarvadehinām | yogināṃ tu viśeṣo'sti sambandhe … ग्राह्य-ग्राहक (विषय व विषयी) यांचा संविद् (जाणीव) हा सर्व देहधाऱ्यांना सामान्य आहे;
- 90 svavad anyaśarīre'pi saṃvittim anubhāvayet | apekṣāṃ svaśarīrasya tyaktvā … स्वतःच्या देहाप्रमाणेच दुसऱ्याच्या देहातही जाणीव अनुभवावी;
- 91 nirādhāraṃ manaḥ kṛtvā vikalpān na vikalpayet | tadātmaparamātmatve … मन निराधार करून विकल्पांनी कल्पना करू नये;
- 92 sarvajñaḥ sarvakartā ca vyāpakaḥ parameśvaraḥ | sa evāhaṃ … 'सर्वज्ञ, सर्व-कर्ता, व्यापक परमेश्वर — तोच मी, शैव-धर्मा आहे' — या निश्चयाच्या दृढतेने…
- 93 jalasyevormayo vahner jvālābhaṅgyaḥ prabhā raveḥ | mamaiva bhairavasyaitā … जसे पाण्याच्या लाटा, अग्नीच्या ज्वालांच्या रेषा, सूर्याची प्रभा — तशीच ही विश्वातील नाना…
- 94 bhrāntvā bhrāntvā śarīreṇa tvaritaṃ bhuvi pātanāt | kṣobhaśaktivirāmeṇa … देहाने भ्रमण-भ्रमण करून त्वरेने जमिनीवर पडल्यास, क्षोभ-शक्तीच्या विरामाने परा (श्रेष्ठ)…
- 95 ādhāreṣv athavāśaktyā jñānād vā deśakalpanāt | ujjāte śaktisaṃśobhe … आधारांवर, अशक्तीने, ज्ञानाने वा देश-कल्पनेने — शक्तीचा क्षोभ उद्भवल्यानंतर, तो शांत…
- 96 upaviśyāsane samyag bāhū kṛtvārdhakuñcitau | kakṣavyomni manaḥ kurvan … आसनावर नीट बसून, दोन्ही बाहू अर्ध-वाकवून, मन कक्ष-व्योमात (काखेतल्या पोकळीत) ठेवल्यास —…
- 97 sthūlarūpasya bhāvasya stabdhāṃ dṛṣṭiṃ nipātya ca | acireṇa … स्थूल-रूप वस्तूवर स्तब्ध दृष्टी टाकून, थोड्याच काळात मन निराधार केल्यास, साधक शिव-गती…
- 98 madhyajihve sphāritāsye madhye nikṣipya cetanām | uccaran manasā … जिभ मधोमध, तोंड उघडे ठेवून, मध्ये चेतना ठेवावी;
- 99 kapālāntar mano nyasya tiṣṭhan mīlitalocanaḥ | krameṇa manaso … कपालाच्या आत मन ठेवून, डोळे मिटून बसून — मनाच्या क्रमशः दृढतेमुळे — सर्वोच्च लक्ष्याचे…
- 100 madhyanāḍī madhyasaṃsthā bisasūtrābharūpayā | dhyātāntarvyomayā devyā tayā devaḥ … मध्य-नाडी (सुषुम्ना), मध्ये स्थित, कमळ-तंतूसारखी अंतर्व्योमरूपा देवी म्हणून ध्यानात…
- 101 kararuddhadṛgastreṇa bhrūbhedād dvārarodhanāt | dṛṣṭe bindau kramāl līne … हाताने डोळे रोखून, भ्रू-भेदाने व इंद्रिय-द्वार-रोधनाने, बिंदू दिसून तो क्रमशः विलीन होताच…
- 102 mantrārthaproktarūpāṇi adhikāriviśeṣataḥ | tāni sādhayate kaścit sādhayan sādhako … अधिकाऱ्याच्या विशेषतेनुसार मंत्र-अर्थ-प्रोक्त (मंत्रांच्या अर्थांनी सांगितलेली) रूपे…
- 103 tasmād anusandheyaṃ tattadaṅgaṃ viśeṣataḥ | ekatra jñānaṃ saṃśritya … म्हणून त्या-त्या (साधनेच्या) अंगांची विशेषतेने अनुसंधाने (तपासणी) करावी;
- 104 kāminaḥ kāmanāvegād vismayo yogināṃ mataḥ | svaśarīrāhlādaśaktir jāyate … कामीच्या कामनेच्या वेगाने जो विस्मय (अद्भुतता) येतो — तोच योगी मानतात;
- 105 lehanāmanthanākoṭaiḥ strīsukhasya bharāt smṛteḥ | śaktyabhāve'pi deveśi bhaved … हे देवेशी, चाटणे-घुसळणे-चेपणे यांद्वारे, स्त्री-सुखाच्या स्मरणानेच — शक्ती (साथीदार)…
- 106 ānande mahati prāpte dṛṣṭe vā bāndhave cirāt | … महान आनंद प्राप्त झाल्यावर, किंवा कितीतरी दिवसांनी प्रिय बंधू दिसल्यावर, उद्गत झालेल्या…
- 107 jagdhipānakṛtollāsarasānandavijṛmbhaṇāt | bhāvayed bharitāvasthāṃ mahānandas tato bhavet खाण्या-पिण्याच्या क्रियेने उद्भवलेल्या रसानंदाच्या विजृंभणाने (विस्ताराने) भरित-अवस्थेची…
- 108 gītādiviṣayāsvādāsamasaukhyaikatātmanaḥ | yoginas tanmayatvena manorūḍhes tadātmatā गीतादी विषयांच्या आस्वादातून अद्वितीय सुखाशी एकरूप झालेल्या योग्याला — तन्मयतेने व…
- 109 yatra yatrātmanas tuṣṭir manas tatraiva dhārayet | tatra … जिथे-जिथे आत्म्याला तृप्ती मिळते, तिथेच मन धारण करावे;
- 110 anāgatāyāṃ nidrāyāṃ pranaṣṭe bāhyagocare | sāvasthā manasā gamyā … जेव्हा निद्रा अद्याप आलेली नाही व बाह्य विषय नष्ट झालेले आहेत — ती अवस्था मनाने गाठावी;
- 111 tejasā sūryadīpāder ākāśe śabalīkṛte | dṛṣṭe svātmani bhāyukte … सूर्य, दीप वगैरेंच्या तेजाने आकाश रंगीबेरंगी झाले असता, स्वतःचा आत्मा त्या प्रभेशी…
- 112 karaṅkiṇyā krodhanayā bhairavyā lelihānayā | khecaryā dṛṣṭikāle ca … कारंकिणी, क्रोधना, भैरवी, लेलिहाना व खेचरी — या (मुद्रांच्या) दृष्टीच्या वेळी परम-आवाप्ती…
- 113 mṛdvāsane sphijaikena hastapādau nirāśrayau | nidhāya tatprasaṅgena parā … मऊ आसनावर एका नितंबावरच आधार घेऊन, हात-पाय निराधार ठेवल्यावर — त्या प्रसंगाने (या असमतोल…
- 114 upaviśyāsane samyag bāhū kṛtvārdhakuñcitau | kakṣavyomni manaḥ kurvan … आसनावर नीट बसून, दोन्ही बाहू अर्ध-वाकवून, मन कक्ष-व्योमात (काखेतल्या पोकळीत) ठेवल्यास,…
- 115 sthūlarūpasya bhāvasya stabdhāṃ dṛṣṭiṃ nipātya ca | acireṇa … स्थूल-रूप वस्तूवर स्तब्ध दृष्टी टाकून, थोड्याच काळात मन निराधार केल्यास, साधक शिवापर्यंत…
- 116 madhyajihve sphāritāsye madhye nikṣipya cetanām | hoccāraṃ manasā … जिभ मधोमध, तोंड उघडे ठेवून, मध्ये चेतना ठेवून, मनाने 'ह'चा उच्चार करताच, तेव्हा साधक…
- 117 āsane śayane sthitvā nirādhāraṃ vibhāvayan | svadehaṃ manasi … बसून किंवा निजून, स्वतःचा देह निराधार आहे असे भावले की, मन क्षीण झाल्यावर क्षणार्धात साधक…
- 118 calāsane sthitasyātha śanair vā dehacālanāt | praśānte mānase … हलत्या आसनावर बसून किंवा हळूहळू देह हलवल्याने, मनाचा भाव प्रशांत झाल्यावर, हे देवी,…
- 119 ākāśaṃ vimalaṃ paśyan kṛtvā dṛṣṭiṃ nirantarām | stabdhātmā … निर्मल आकाशाकडे अखंड दृष्टी लावून, आत्म्याला स्तब्ध करताच, हे देवी, त्याच क्षणी साधक…
- 120 līnaṃ mūrdhni viyat sarvaṃ bhairavatvena bhāvayet | tat … मूर्धात (मस्तकात) सर्व व्योम विलीन झाले आहे असे भैरव-रूपाने भावावे;
- 121 kiñcijjñātaṃ dvaitadāyi bāhyālokas tamaḥ punaḥ | viśvādi bhairavaṃ … अल्पजनित ज्ञान द्वैत निर्माण करते;
- 122 evam eva durniśāyāṃ kṛṣṇapakṣāgame ciram | taimiraṃ bhāvayan … त्याचप्रमाणे, घोर रात्री, कृष्ण-पक्षाच्या आरंभी, बराच वेळ त्या अंधाराचे रूप भावल्यास,…
- 123 evam eva nimīlyādau netre kṛṣṇābham agrataḥ | prasārya … त्याचप्रमाणे आरंभी डोळे मिटून, समोर कृष्णवर्णी आभा पसरवून, भैरव-रूपाची भावना केल्यास,…
- 124 yasya kasyendriyasyāpi vyāghātāc ca nirodhataḥ | praviṣṭasyādvaye śūnye … कोणत्याही इंद्रियाला आघात झाल्याने वा रोधल्यामुळे, अद्वय-शून्यात प्रवेश करणाऱ्या साधकाला…
- 125 abindum avisargaṃ ca akāraṃ japato mahān | udeti … हे देवी, बिंदू-रहित व विसर्ग-रहित 'अ' अक्षराचा जप करणाऱ्याला अचानक ज्ञानाचा महान ओघ —…
- 126 varṇasya savisargasya visargāntaṃ citiṃ kuru | nirādhāreṇa cittena … विसर्ग-युक्त वर्णाच्या विसर्गाच्या अंती चित्त ठेवावे;
- 127 vyomākāraṃ svam ātmānaṃ dhyāyed digbhir anāvṛtam | nirāśrayā … स्वतःच्या आत्म्याला व्योम-आकाररूपी, दिशांनी अनावृत्त असे ध्यान करावे;
- 128 kiñcidaṅgaṃ vibhidyādau tīkṣṇasūcyādinā tataḥ | tatraiva cetanāṃ yuktvā … आरंभी देहाच्या एखाद्या भागाला तीक्ष्ण सुईने वगैरे टोचून, तिथेच चेतना जोडल्यास, भैरवाकडे…
- 129 cittādyantaḥkṛtir nāsti mamāntar bhāvayed iti | vikalpānām abhāvena … 'माझ्या आत चित्त वगैरे अंतःकरण नाही' असे भावन केल्यास, विकल्पांच्या अभावामुळे साधक…
- 130 māyā vimohinī nāma kalāyāḥ kalanaṃ sthitam | ityādidharmaṃ … 'माया विमोहिनी आहे, कलेची प्रवृत्ती कलन-स्वरूपात स्थित आहे' — अशा तत्त्वांच्या धर्मांची…
- 131 jhagitīcchāṃ samutpannām avalokya śamaṃ nayet | yata eva … अचानक उत्पन्न झालेली इच्छा पाहून तिला शांतीकडे न्यावे;
- 132 yadā mamecchā notpannā jñānaṃ vā kas tadāsmy aham … 'जेव्हा माझी इच्छा उत्पन्न नाही व ज्ञानही नाही — तेव्हा मी कोण आहे?
- 133 icchāyām athavā jñāne jāte cittaṃ niveśayet | ātmabuddhyānanyacetās … जेव्हा इच्छा वा ज्ञान उत्पन्न होते, तेव्हा 'हाच आत्मा' अशा अनन्य-चित्ताने त्यावर मन…
- 134 nirnimittaṃ bhavej jñānaṃ nirādhāraṃ bhramātmakam | tattvataḥ kasyacin … हे प्रिये, ज्ञान निर्निमित्त, निराधार व भ्रम-स्वरूप आहे — खऱ्या अर्थाने ते कुणाचेही नाही;
- 135 ciddharmā sarvadeheṣu viśeṣo nāsti kutracit | ataś ca … सर्व देहांत चैतन्यच धर्म आहे — कुठेही विशेष भेद नाही;
- 136 kāmakrodhalobhamohamadamātsaryagocare | buddhiṃ nistimitāṃ kṛtvā tat tattvam avaśiṣyate काम, क्रोध, लोभ, मोह, मद, मत्सर — यांच्या क्षेत्रात बुद्धी निश्चल केल्यास, ते परम तत्त्वच…
- 137 indrajālamayaṃ viśvaṃ vyastaṃ vā citrakarmavat | bhramadvā dhyāyataḥ … हे विश्व इंद्रजालासारखे, छिन्न-विछिन्न, चित्र-कर्मासारखे किंवा घुसळल्यासारखे — असे ध्यान…
- 138 na cittaṃ nikṣiped duḥkhe na sukhe vā parikṣipet … मनाला दुःखात बुडवू नये, सुखातही फेकू नये;
- 139 vihāya nijadehāsthāṃ sarvatrāsmīti bhāvayan | dṛḍhena manasā dṛṣṭyā … स्वतःच्या देहाची आसक्ती सोडून, 'मी सर्वत्र आहे' अशी भावना करत, दृढ मनाने व अन्य कशालाही न…
- 140 ghaṭādau yac ca vijñānam icchādyaṃ vā mamāntare | … घटादिकांविषयी जे ज्ञान वा इच्छा वगैरे माझ्या अंतःकरणात उत्पन्न होते, तेच नितांत सर्वगत…
- 141 grāhyagrāhakasaṃvittiḥ sāmānyā sarvadehinām | yogināṃ tu viśeṣo'sti sambandhe … ग्राह्य-ग्राहक यांचा संविद् (जाणीव) सर्व देहधाऱ्यांना सामान्य आहे;
- 142 svavad anyaśarīre'pi saṃvittim anubhāvayet | apekṣāṃ svaśarīrasya tyaktvā … स्वतःच्या देहाप्रमाणेच दुसऱ्याच्या देहातही जाणीव अनुभवावी;
- 143 nirādhāraṃ manaḥ kṛtvā vikalpān na vikalpayet | tadātmaparamātmatve … मन निराधार करून विकल्पांनी कल्पना करू नये;
- 144 sarvajñaḥ sarvakartā ca vyāpakaḥ parameśvaraḥ | sa evāhaṃ … 'सर्वज्ञ, सर्व-कर्ता, व्यापक परमेश्वर — तोच मी, शैव-धर्मा आहे' — या निश्चयाच्या दृढतेने…
- 145 jalasyevormayo vahner jvālābhaṅgyaḥ prabhā raveḥ | mamaiva bhairavasyaitā … जसे पाण्याच्या लाटा, अग्नीच्या ज्वालांच्या रेषा, सूर्याची प्रभा — तशीच ही विश्वातील नाना…
- 146 bhrāntvā bhrāntvā śarīreṇa tvaritaṃ bhuvi pātanāt | kṣobhaśaktivirāmeṇa … देहाने भ्रमण-भ्रमण करून त्वरेने जमिनीवर पडल्यास, क्षोभ-शक्तीच्या विरामाने परा (श्रेष्ठ)…
- 147 ādhāreṣv athavāśaktyā jñānād vā deśakalpanāt | ujjāte śaktisaṃśobhe … आधारांवर, अशक्तीने, ज्ञानाने वा देश-कल्पनेने — शक्तीचा क्षोभ उद्भवल्यानंतर, तो शांत…
- 148 evam eva hi sarvatra bhairavo bhairavīpriye | sarvatra … हे प्रिय भैरवि, अशाच प्रकारे सर्वत्र भैरव आहे;
- 149 yasya kasyāpi dehe'smin pratyayo'haṃkṛto bhavet | tasyaiva kṣudrasaṃvitter … या देहामध्ये कुणालाही जो 'मी आहे' असा प्रत्यय (अहं-कृत बोध) येतो — त्याच्या त्या क्षुद्र…
- 150 śrīdevy uvāca | devadeva mahādeva paripūrṇo'si me prabho … श्रीदेवी म्हणाली — हे देवांच्या देवा, महादेवा, हे प्रभू, तुम्ही मला पूर्णतया तृप्त केले…
- 151 yathā tvayā kṛpāviṣṭam idaṃ rahasyam uddhṛtam | tathaiva … ज्याप्रकारे कृपेने आविष्ट होऊन आपण हे रहस्य उद्धृत केले, त्याच प्रकारे ते कुणालाही (योग्य…
- 152 idaṃ vijñānam uditaṃ jarāmaraṇanāśanam | brahmādidevavandyasya manthānabhairavasya ca हे जे विज्ञान उदित झाले आहे, ते जरा-मरणाला नाश करणारे आहे;
- 153 anākhyātam idaṃ tantraṃ bhogamokṣavidhāyakam | anākhyātam idaṃ tantraṃ … हे अनाख्यात (पूर्वी न-सांगितलेले) तंत्र भोग व मोक्ष दोन्ही देणारे आहे;
- 154 anena jñānalābhena gurubhāvaḥ prasīdati | labdhvā yaḥ paramāṃ … या ज्ञान-लाभाने गुरु-भाव प्रसन्न होतो;
- 155 yatra yatra kathañcit tu kartṛkarmaviviktatā | tatra tatra … जिथे-जिथे कसेही कर्ता व कर्म यांची विविक्तता (वेगळी जाणीव) येते, तिथे-तिथे शिव-अवस्था…
- 156 evaṃ vijñānam ālambya yogino jāyate śivaḥ | tīrthādiṣu … अशा प्रकारे या विज्ञानाचा अवलंब करून योगी शिव बनतो;
- 157 śrotrātmano'samatā śaktiś cāsya cittasamatā samā | ātmadhyānena yā … श्रोता-आत्म्याची असमानता शक्तीच्या रूपाने व त्याच्या चित्त-समानतेने समान होते;
- 158 etadvijñānavijñānāt tatkṣaṇād yogavittamaḥ | yogināṃ sa mahāyogī jāyate … हे माझ्या वल्लभे, या विज्ञानाच्या ज्ञानाने त्याच क्षणी (साधक) सर्वोत्तम योग-ज्ञाता बनतो;
- 159 śrīdevy uvāca | devadeva mahādeva paritṛptāsmi śaṅkara | … श्रीदेवी म्हणाली — हे देवांच्या देवा, महादेवा, हे शंकरा, मी पूर्ण तृप्त झाले आहे;
- 160 sarvaśaktiprabhedānāṃ hṛdayaṃ jñātam adya ca | rudrayāmalam āsādya … हे देवी, सर्व शक्ती-भेदांचे हृदय आज जाणले आहे;
- 161 ity uktvānanditā devī kaṇṭhe lagnā śivasya tu | … असे म्हणून आनंदित झालेली देवी शिवाच्या गळ्यात लगडली.
- 162 kulaguhyaṃ samākhyātaṃ na deyaṃ prokṣya kasyacit | śiṣyāya … हे कुल-गुह्य सांगितले गेले आहे;
- 163 iti vijñānabhairave śrīdevyā stavanātmakam | śataikaṃ dvādaśādhikam uktaṃ … अशा प्रकारे विज्ञान-भैरवामध्ये, श्रीदेवीच्या स्तवन-रूपात, भेद-रहित अशा बारा अधिक एकशे…