विज्ञानभैरवतन्त्र
Vijñānabhairavatantra
- 1 śrīdevy uvāca | śrutaṃ deva mayā sarvaṃ rudrayāmalasambhavam … શ્રીદેવી બોલ્યાં: હે દેવ, રુદ્રયામલમાંથી ઉદ્ભવેલું ત્રિકના સર્વ ભેદો સહિતનું, સારના સારના…
- 2 adyāpi na nivṛtto me saṃśayaḥ parameśvara | kiṃ … છતાં આજે પણ, હે પરમેશ્વર, મારો સંશય દૂર થયો નથી: હે દેવ, શબ્દરાશિ અને કલાઓથી બનેલું તે…
- 3 kiṃ vā navātmabhedena bhairave bhairavākṛtau | triśirobhedabhinnaṃ vā … શું તે ભૈરવમાં ભૈરવાકૃતિ રૂપે નવ આત્માઓના ભેદ વડે છે?
- 4 nādabindumayaṃ vāpi kiṃ candrārdhanirodhikāḥ | cakrārūḍham anackaṃ vā … શું તે નાદ અને બિન્દુથી બનેલું છે?
- 5 parāparāyāḥ sakalam aparāyāś ca vā punaḥ | parāyāḥ … શું તે પરાપરા અને અપરાના સકલ રૂપે છે?
- 6 na hi varṇavibhedena dehabhedena vā bhavet | paratvaṃ … પરત્વ વર્ણભેદ કે દેહભેદ વડે થઈ શકતું નથી;
- 7 prasādaṃ kuru me nātha niḥśeṣaṃ chindhi saṃśayam | … હે નાથ, મારા પર પ્રસાદ કરો અને મારો સંશય સંપૂર્ણપણે છેદો.
- 8 guhyātiguhyagoptṛ tvaṃ yadyapīdaṃ varānane | tathāpi kathayiṣyāmi yathā … હે વરાનને, જો કે તું આ ગુહ્યથી પણ ગુહ્યતરનું રક્ષણ કરનારી છે, તથાપિ હું કહીશ;
- 9 yat paraṃ niṣkalaṃ devi sarvatattvātigocaram | tat tu … હે દેવિ, જે પરમ, નિષ્કલ અને સર્વ તત્ત્વોની પેલે પાર છે, તે ખરેખર શબ્દોમાં કહી શકાય તેવું…
- 10 devi prakṛtirūpā yā tasyāḥ kiṃ rūpam ucyate | … હે દેવિ, જે પ્રકૃતિરૂપા છે, તેનું શું સ્વરૂપ કહી શકાય?
- 11 tadā tasmin mahāvyomni pralīne śaśibhāskare | magnavat tāmasī … ત્યારે તે મહાવ્યોમમાં ચંદ્ર અને સૂર્ય લય પામતાં, ખિલગોચરમાં ડૂબેલા જેવી તામસી નિદ્રા ઊભી…
- 12 evaṃvidhā bhairavasya yāvasthā parigīyate | sā parā pararūpeṇa … આવી જે ભૈરવની અવસ્થા ગવાય છે, તે પરાસ્વરૂપે પરા દેવી તરીકે પ્રકીર્તિત છે.
- 13 śaktiśaktimator yadvad abhedaḥ sarvadā sthitaḥ | atas taddharmadharmitvāt … જેવી રીતે શક્તિ અને શક્તિમાન વચ્ચે સદા અભેદ રહેલો છે, તેવી જ રીતે ધર્મ અને ધર્મીના…
- 14 na vahner dāhikā śaktir vyatiriktā vibhāvyate | kevalaṃ … અગ્નિની દાહિકા શક્તિ અગ્નિથી ભિન્ન ગણાતી નથી;
- 15 śaktyavasthāpraviṣṭasya nirvibhāgena bhāvanā | tadāsau śivarūpī syāt śaivī … જે શક્તિ-અવસ્થામાં પ્રવેશેલો છે, તેની નિર્વિભાગ ભાવનાથી તે શિવસ્વરૂપ બને છે;
- 16 yathālokena dīpasya kiraṇair bhāskarasya ca | jñāyate digvibhāgādi … જેવી રીતે દીપકના પ્રકાશથી અને સૂર્યનાં કિરણોથી દિશા-વિભાગ આદિ જણાય છે, હે પ્રિયે, તેવી જ…
- 17 śrīdevy uvāca | devadeva triśūlāṅka kapālakṛtabhūṣaṇa | digdeśakālaśūnyā … શ્રીદેવી બોલ્યાં: હે દેવોના દેવ, ત્રિશૂલચિહ્નિત, કપાલોથી શોભિત, જે દિશા, દેશ અને કાળથી…
- 18 yāvasthā bharitākārā bhairavasyopalabhyate | kair upāyair mukhaṃ tasya … ભૈરવની જે પૂર્ણાકાર અવસ્થા ઉપલબ્ધ થાય છે — તેનું મુખ કયા ઉપાયોથી પ્રાપ્ત થાય?
- 19 bhairava uvāca | ūrdhve prāṇo hyadho jīvo visargātmā … ભૈરવ બોલ્યા: ઊર્ધ્વમાં પ્રાણ, અધઃમાં જીવ (અપાન);
- 20 maruto'ntar bahir vāpi viyadyugmā nivartanāt | bhairavyā bhairavasyetthaṃ … શ્વાસ અંદર કે બહાર બંધ થયેલા વિયત-યુગલના નિવર્તનથી — હે ભૈરવી, આ રીતે ભૈરવી દ્વારા…
- 21 na vrajen na viśec chaktir marudrūpā vikāsite | … જ્યારે મરુત્-રૂપ શક્તિ ન બહાર જાય ન અંદર પ્રવેશે અને નિર્વિકલ્પપણે મધ્યમાં વિકસિત થાય,…
- 22 kumbhitā recitā vāpi pūritā vā yadā bhavet | … જ્યારે કુંભક, રેચક અથવા પૂરક હોય — તેના અંતે શાંત નામક તે શિવ શક્તિ દ્વારા શાંતરૂપે…
- 23 āmūlāt kiraṇābhāsāṃ sūkṣmāt sūkṣmatarātmikām | cintayet tāṃ dviṣaṭkānte … મૂળાધારથી ઊઠતી, કિરણ-આભારૂપ, સૂક્ષ્માતિસૂક્ષ્મ સ્વરૂપવાળી, દ્વાદશાંતે શાંત થતી તેનું…
- 24 udgacchantīṃ taḍidrūpāṃ praticakraṃ kramāt kramam | ūrdhvaṃ muṣṭitrayāvadhi … વિજળી જેવી ઉપર ઊઠતી, પ્રત્યેક ચક્રમાં ક્રમે ક્રમે, ત્રણ મુષ્ટિ સુધી ઊર્ધ્વ ગતિ કરતી —…
- 25 kramadvādaśakaṃ samyag dvādaśākṣarabheditam | sthūlasūkṣmaparasthityā muktvā muktvāntataḥ śivaḥ દ્વાદશ ક્રમ, બાર અક્ષરો વડે વિભક્ત, સ્થૂળ-સૂક્ષ્મ-પર સ્થિતિઓ વડે ત્યાગીને ત્યાગીને — અંતે…
- 26 tayāpūryāśu mūrdhāntaṃ bhaṅktvā bhrūkṣepasetunā | nirvikalpaṃ manaḥ kṛtvā … તે શક્તિ વડે ઝડપથી મૂર્ધાંત સુધી પૂરીને, ભ્રૂક્ષેપ-સેતુ વડે ભેદીને, મનને નિર્વિકલ્પ કરીને…
- 27 śikhipakṣaiś citrarūpair maṇḍalaiḥ śūnyapañcakam | dhyāyato'nuttare śūnye praveśo … મયૂરપીંછ જેવા વિવિધરૂપ મંડળોમાં શૂન્ય-પંચકનું ધ્યાન કરનારને, અનુત્તર શૂન્યમાં હૃદયમાં…
- 28 īdṛśena krameṇaiva yatra kutrāpi cintanā | śūnye kuḍye … આવા ક્રમ વડે જ્યાં ક્યાંય પણ ચિંતન થાય — શૂન્યમાં, ભીંતમાં, શ્રેષ્ઠ પાત્રમાં — તે સ્વયં…
- 29 kapālāntar mano nyasya tiṣṭhan mīlitalocanaḥ | krameṇa manaso … ખોપરીની અંદર મન મૂકીને, આંખો બંધ કરીને સ્થિર રહીને, ક્રમશઃ મનની દૃઢતાથી ઉત્તમ લક્ષ્યનું…
- 30 madhyanāḍī madhyasaṃsthā bisasūtrābharūpayā | dhyātāntarvyomayā devyā tayā devaḥ … મધ્યનાડી (સુષુમ્ણા) મધ્યમાં સ્થિત, કમળતંતુ જેવા સ્વરૂપવાળી, અંતર્-વ્યોમ રૂપ દેવી રૂપે…
- 31 kararuddhadṛgastreṇa bhrūbhedād dvārarodhanāt | dṛṣṭe bindau kramāl līne … હાથ વડે દૃષ્ટિ-અસ્ત્ર રોકીને, ભ્રૂભેદ અને દ્વારરોધનથી જ્યારે બિન્દુ દેખાય અને ક્રમશઃ લય…
- 32 dhāmāntaḥkṣobhasambhūtasūkṣmāgnitilakākṛtim | binduṃ śikhānte hṛdaye layānte dhyāyato layaḥ ધામની અંતઃક્ષોભથી ઉદ્ભવેલા, સૂક્ષ્મ અગ્નિ-તિલકાકાર બિન્દુનું શિખાંતે હૃદયમાં લયાંતે ધ્યાન…
- 33 anāhate pātrakarṇe'bhagnaśabde sariddrute | śabdabrahmaṇi niṣṇātaḥ paraṃ brahmādhigacchati પાત્ર બનેલા કાનમાં, અનાહત, અખંડ, નદી જેવા વહેતા શબ્દમાં શબ્દબ્રહ્મમાં નિષ્ણાત થઈને પરમ…
- 34 praṇavādisamuccārāt plutānte śūnyabhāvanāt | śūnyayā parayā śaktyā śūnyatām … પ્રણવ આદિના સમુચ્ચારથી, પ્લુત અંતે શૂન્ય-ભાવનાથી, હે ભૈરવી, શૂન્ય પરા શક્તિ દ્વારા…
- 35 yasya kasyāpi varṇasya pūrvāntāv anubhāvayet | śūnyayā śūnyabhūto'sau … જે કોઈ વર્ણના આદિ અને અંતનો અનુભવ કરે, તે શૂન્યતા દ્વારા શૂન્ય બનીને શૂન્યાકાર પુરુષ થાય…
- 36 tantryādivādyaśabdeṣu dīrgheṣu kramasaṃsthiteḥ | ananyacetāḥ pratyante paravyomavapur bhavet તંતુ આદિ વાદ્યોના દીર્ઘ શબ્દોમાં ક્રમશઃ સ્થિર થઈને, અનન્ય ચિત્તવાળો અંતે પરવ્યોમ-વપુ બને…
- 37 piṇḍamantrasya sarvasya sthūlavarṇakrameṇa tu | ardhendubindunādāntaḥ śūnyoccārād bhavec … દરેક પિંડ-મંત્રનો સ્થૂળ વર્ણ-ક્રમ વડે, અર્ધેન્દુ-બિન્દુ-નાદાંતે, શૂન્ય-ઉચ્ચારથી શિવ બને…
- 38 nijadehe sarvadikkaṃ yugapad bhāvayed viyat | nirvikalpamanās tasya … પોતાના દેહમાં બધી દિશાઓમાં એકસાથે વ્યોમની ભાવના કરો;
- 39 pṛṣṭhaśūnyaṃ mūlaśūnyaṃ yugapad bhāvayec ca yaḥ | śarīranirapekṣiṇyā … જે પૃષ્ઠ-શૂન્ય અને મૂળ-શૂન્યનું એકસાથે ધ્યાન કરે, તે શરીરથી નિરપેક્ષ શક્તિ વડે શૂન્ય-મન…
- 40 pṛṣṭhaśūnyaṃ mūlaśūnyaṃ hṛcchūnyaṃ bhāvayet sthiram | yugapannirvikalpatvān nirvikalpodayas … પૃષ્ઠ-શૂન્ય, મૂળ-શૂન્ય અને હૃત્-શૂન્યનું એકસાથે સ્થિરપણે ધ્યાન કરો;
- 41 tanūdeśe śūnyataiva kṣaṇamātraṃ vibhāvayet | nirvikalpaṃ nirvikalpo nirvikalpasvarūpabhāk દેહના કોઈક ભાગમાં ક્ષણમાત્ર શૂન્યતાનું જ ધ્યાન કરો;
- 42 sarvaṃ dehagataṃ dravyaṃ viyadvyāptaṃ mṛgekṣaṇe | vibhāvayet tatas … હે મૃગાક્ષી, દેહગત સર્વ દ્રવ્યને વિયત્-વ્યાપ્ત રૂપે ધ્યાવો;
- 43 dehāntare tvagvibhāgaṃ bhittibhūtaṃ vicintayet | na kiñcid antare … દેહની અંદર ચામડીના વિભાગને ભીંત જેવો ચિંતવો;
- 44 hṛdyākāśe nilīnākṣaḥ padmasampuṭamadhyagaḥ | ananyacetāḥ subhage paraṃ saubhāgyam … હે સુભગે, હૃદય-આકાશમાં ઇન્દ્રિયો લય પામેલી હોય, કમળ-સંપુટના મધ્યમાં અનન્ય ચિત્તવાળો સ્થિત…
- 45 sarvataḥ svaśarīrasya dvādaśānte manolayāt | dṛḍhabuddher dṛḍhībhūtaṃ tattvalakṣyaṃ … પોતાના શરીરની ચારે બાજુએ દ્વાદશાંતે મનોલય થવાથી, દૃઢ-બુદ્ધિવાળાને માટે તત્ત્વ-લક્ષ્ય…
- 46 yathā tathā yatra tatra dvādaśānte manaḥ kṣipet | … જે રીતે, જ્યાં પણ દ્વાદશાંતે મન મૂકો — પ્રતિક્ષણ વૃત્તિઓ ક્ષીણ થતાં, કેટલાક દિવસોમાં…
- 47 yatra yatra mano yāti bāhye vābhyantare'pi vā | … જ્યાં જ્યાં મન જાય — બાહ્ય કે અંતર — ત્યાં ત્યાં શિવાવસ્થા છે;
- 48 yatra yatrākṣamārgeṇa caitanyaṃ vyajyate vibhoḥ | tasya tanmātradharmitvāc … જ્યાં જ્યાં ઇન્દ્રિય-માર્ગે વિભુનું ચૈતન્ય પ્રગટ થાય, ત્યાં તેના તન્માત્ર-ધર્મીપણાથી…
- 49 kṣutādyante bhaye śoke gahvare vā raṇād drute | … છીંક-આદિના આદિ-અંતે, ભયમાં, શોકમાં, ગહ્વર (ઊંડી ખીણ) જોતા, યુદ્ધથી ભાગતા, કૌતૂહલમાં, ભૂખ…
- 50 vastuṣu smaryamāṇeṣu dṛṣṭe deśe manas tyajet | svaśarīraṃ … યાદ આવેલા પદાર્થોમાં અને જોયેલા સ્થાનમાં મનને છોડી દો;
- 51 kvacid vastuni vinyasya śanair dṛṣṭiṃ nivartayet | tajjñānaṃ … હે દેવિ, કોઈ વસ્તુ પર દૃષ્ટિ મૂકીને ધીમે ધીમે પાછી ખેંચો;
- 52 bhaktyudrekād viraktasya yādṛśī jāyate matiḥ | sā śaktiḥ … ભક્તિના ઉદ્રેકથી વિરક્તને જે પ્રકારની મતિ ઊભી થાય, તે જ શાંકરી શક્તિ છે;
- 53 vastvantare vedyamāne sarvavastuṣu śūnyatā | tām eva manasā … જ્યારે કોઈ એક વસ્તુ જણાય ત્યારે અન્ય સર્વ વસ્તુઓ પ્રત્યે શૂન્યતા હોય છે;
- 54 kiñcijjñair yā smṛtā śuddhiḥ sā śuddhiḥ śambhudarśane | … જે કિંચિજ્જ્ઞો દ્વારા શુદ્ધિ ગણાય છે, તે શાંભવ દર્શનમાં શુદ્ધિ નથી;
- 55 sarvatra bhairavo bhāvaḥ sāmānyeṣv api gocaraḥ | na … સર્વત્ર — સામાન્ય વસ્તુઓમાં પણ — ભૈરવ-ભાવ ગોચર છે;
- 56 samaḥ śatrau ca mitre ca samo mānāvamānayoḥ | … શત્રુ અને મિત્રમાં સમ, માન-અપમાનમાં સમ — બ્રહ્મની પરિપૂર્ણતાથી — એમ જાણીને માણસ સુખી થાય…
- 57 na dveṣaṃ bhāvayet kvāpi na rāgaṃ bhāvayet kvacit … ક્યાંય દ્વેષ ન ભાવો, ક્યાંય રાગ ન ભાવો;
- 58 yad avedyaṃ yad agrāhyaṃ yac chūnyaṃ yad abhāvagam … જે અવેદ્ય છે, જે અગ્રાહ્ય છે, જે શૂન્ય છે, જે અભાવગ છે — તે સર્વ ભૈરવ રૂપે ભાવવા યોગ્ય છે;
- 59 nitye vibhau nirādhāre vyāpake cākhilātmani | iti bhairavam … નિત્ય, વિભુ, નિરાધાર, વ્યાપક અને અખિલાત્મા — એ રૂપે ભૈરવનું અનુસ્મરણ કરનાર પુરુષ મુક્ત…
- 60 nirādhāraṃ saṃśayena varjitaṃ khyātivarjitam | brahma tat paramaṃ … નિરાધાર, સંશય રહિત, ખ્યાતિ રહિત — તે પરમ બ્રહ્મ કહેવાય છે;
- 61 yathā tathopadeśena kriyate marutāṃ layaḥ | tathā tathā … જે રીતે ઉપદેશથી મરુત્-લય થાય, તે જ રીતે મન જ્ઞેય બને છે અને તે અવસ્થાના સ્થાન સુધી જાય છે.
- 62 amūlaṃ mūlanāḍīnāṃ vāyupūrṇāṃ suṣumṇikām | dvādaśānte sthitāṃ dhyātvā … મૂળ-નાડીઓની અમૂળ, વાયુથી ભરેલી, દ્વાદશાંતે સ્થિત સુષુમ્ણિકાનું ધ્યાન કરીને અમૂળ ભૈરવ સુધી…
- 63 kapālāntar manas tadvad dhyāyato na cirāt prabho | … હે પ્રભો, એ રીતે કપાલની અંદર મનનું ધ્યાન કરનાર ચિન્મયને થોડા જ સમયમાં નિમીલન આદિથી…
- 64 madhyajihve sphāritāsye madhye nikṣipya cetanām | hoccāraṃ manasā … મધ્ય જિહ્વા સાથે મુખ ખુલ્લું રાખીને, મધ્યમાં ચેતના નાખીને, મનથી 'હ'નો ઉચ્ચાર કરતાં —…
- 65 āsane śayane sthitvā nirādhāraṃ vibhāvayan | svadehaṃ manasi … આસન કે શયન પર બેસીને દેહને નિરાધાર ભાવો;
- 66 calāsane sthitasyātha śanair vā dehacālanāt | praśānte mānase … ચલ-આસન પર સ્થિત હોય, અથવા ધીમે ધીમે દેહના હલન-ચલનથી — હે દેવિ, માનસિક ભાવ શાંત થતાં દિવ્ય…
- 67 ākāśaṃ vimalaṃ paśyan kṛtvā dṛṣṭiṃ nirantarām | stabdhātmā … વિમલ આકાશને નિરંતર દૃષ્ટિએ જોતાં, સ્તબ્ધાત્મા થયેલો — હે દેવિ, તે જ ક્ષણે ભૈરવનું વપુ…
- 68 līnaṃ mūrdhni viyat sarvaṃ bhairavatvena bhāvayet | tat … સંપૂર્ણ વ્યોમ મૂર્ધામાં લય થયેલું ભૈરવત્વ રૂપે ભાવો;
- 69 kiñcijjñātaṃ dvaitadāyi bāhyālokas tamaḥ punaḥ | viśvādi bhairavaṃ … કિંચિત્-જ્ઞાન દ્વૈતદાયી છે;
- 70 evam eva durniśāyāṃ kṛṣṇapakṣāgame ciram | taimiraṃ bhāvayan … એવી જ રીતે, દુર્નિશામાં, કૃષ્ણપક્ષની શરૂઆતમાં, લાંબા સમય સુધી તૈમિર (અંધકાર) રૂપનું ભૈરવ…
- 71 evam eva nimīlyādau netre kṛṣṇābham agrataḥ | prasārya … એ રીતે પ્રથમ આંખો બંધ કરી સામે કૃષ્ણાભ (કાળું દેખાવ) ફેલાવી ભૈરવ-રૂપનું ધ્યાન કરનાર તન્મય…
- 72 yasya kasyendriyasyāpi vyāghātāc ca nirodhataḥ | praviṣṭasyādvaye śūnye … જે કોઈ ઇન્દ્રિયના વ્યાઘાત કે નિરોધ વડે અદ્વય શૂન્યમાં પ્રવેશેલાને ત્યાં જ આત્મા પ્રકાશે…
- 73 abindum avisargaṃ ca akāraṃ japato mahān | udeti … બિન્દુ રહિત, વિસર્ગ રહિત 'અ' કારનો જપ કરનારને — હે દેવિ, સહસા જ્ઞાનનો મહા-ઓઘ, પરમેશ્વર,…
- 74 varṇasya savisargasya visargāntaṃ citiṃ kuru | nirādhāreṇa cittena … વિસર્ગ સહિત વર્ણના વિસર્ગાંતે ચિતિ રાખો;
- 75 vyomākāraṃ svam ātmānaṃ dhyāyed digbhir anāvṛtam | nirāśrayā … પોતાના આત્માને વ્યોમાકાર, દિશાઓથી અનાવૃત રૂપે ધ્યાવો;
- 76 kiñcidaṅgaṃ vibhidyādau tīkṣṇasūcyādinā tataḥ | tatraiva cetanāṃ yuktvā … પહેલાં તીક્ષ્ણ સોય આદિથી શરીરના કોઈ ભાગને વીંધીને, ત્યાં જ ચેતનાને જોડવાથી ભૈરવમાં નિર્મલ…
- 77 cittādyantaḥkṛtir nāsti mamāntar bhāvayed iti | vikalpānām abhāvena … 'મારી અંદર ચિત્ત આદિ અંતઃકરણ નથી' — એમ ભાવો;
- 78 māyā vimohinī nāma kalāyāḥ kalanaṃ sthitam | ityādidharmaṃ … 'માયા વિમોહિની છે;
- 79 jhagitīcchāṃ samutpannām avalokya śamaṃ nayet | yata eva … અચાનક ઉદ્ભવેલી ઇચ્છાને જોઈને શાંત કરો;
- 80 yadā mamecchā notpannā jñānaṃ vā kas tadāsmy aham … 'જ્યારે મારી ઇચ્છા ઊભી નથી થઈ કે જ્ઞાન નથી — ત્યારે હું કોણ છું?
- 81 icchāyām athavā jñāne jāte cittaṃ niveśayet | ātmabuddhyānanyacetās … ઇચ્છા કે જ્ઞાન ઊભું થાય ત્યારે ચિત્તને તેમાં મૂકો;
- 82 nirnimittaṃ bhavej jñānaṃ nirādhāraṃ bhramātmakam | tattvataḥ kasyacin … જ્ઞાન નિર્નિમિત્ત, નિરાધાર અને ભ્રમાત્મક રૂપે ઊભું થાય;
- 83 ciddharmā sarvadeheṣu viśeṣo nāsti kutracit | ataś ca … સર્વ દેહોમાં ચિત્-ધર્મ છે;
- 84 kāmakrodhalobhamohamadamātsaryagocare | buddhiṃ nistimitāṃ kṛtvā tat tattvam avaśiṣyate કામ, ક્રોધ, લોભ, મોહ, મદ, માત્સર્યના વિષયમાં બુદ્ધિને નિસ્તિમિત (નિશ્ચલ) કરી દેતાં તે…
- 85 indrajālamayaṃ viśvaṃ vyastaṃ vā citrakarmavat | bhramadvā dhyāyataḥ … ઇન્દ્રજાલ જેવું વિશ્વ, ચિત્ર-કર્મ જેવું વ્યસ્ત, અથવા ભ્રમણ કરતું — એમ ધ્યાન કરનાર અને…
- 86 na cittaṃ nikṣiped duḥkhe na sukhe vā parikṣipet … મનને દુ:ખમાં ન નાખો કે સુખમાં ન ફેંકો;
- 87 vihāya nijadehāsthāṃ sarvatrāsmīti bhāvayan | dṛḍhena manasā dṛṣṭyā … પોતાના દેહ પ્રત્યેની આસ્થા છોડીને 'સર્વત્ર હું છું' એમ ભાવનાર, દૃઢ મન અને બીજે ન જોતી…
- 88 ghaṭādau yac ca vijñānam icchādyaṃ vā mamāntare | … ઘટ આદિમાં અને મારી અંદર જે વિજ્ઞાન કે ઇચ્છા આદિ ઉદ્ભવે — તે સર્વગત રૂપે જ જન્મ્યું છે એમ…
- 89 grāhyagrāhakasaṃvittiḥ sāmānyā sarvadehinām | yogināṃ tu viśeṣo'sti sambandhe … ગ્રાહ્ય-ગ્રાહક-સંવિત્તિ સર્વ દેહીઓને સામાન્ય છે;
- 90 svavad anyaśarīre'pi saṃvittim anubhāvayet | apekṣāṃ svaśarīrasya tyaktvā … બીજાના શરીરમાં પણ પોતાના જેવી જ સંવિત્તિ અનુભવો;
- 91 nirādhāraṃ manaḥ kṛtvā vikalpān na vikalpayet | tadātmaparamātmatve … મનને નિરાધાર કરીને વિકલ્પોની વિકલ્પના ન કરો;
- 92 sarvajñaḥ sarvakartā ca vyāpakaḥ parameśvaraḥ | sa evāhaṃ … 'સર્વજ્ઞ, સર્વકર્તા, વ્યાપક પરમેશ્વર — તે જ હું છું, શૈવધર્મા' — એ દૃઢતાથી શિવ બની જવાય…
- 93 jalasyevormayo vahner jvālābhaṅgyaḥ prabhā raveḥ | mamaiva bhairavasyaitā … જેવી રીતે જળની તરંગો, અગ્નિની જ્વાલા-ભંગીઓ, સૂર્યની પ્રભા — એ જ રીતે મારી, ભૈરવની,…
- 94 bhrāntvā bhrāntvā śarīreṇa tvaritaṃ bhuvi pātanāt | kṣobhaśaktivirāmeṇa … શરીરથી ભ્રમણ કરી કરીને ઝડપથી ભૂમિ પર પડવાથી — ક્ષોભ-શક્તિના વિરામથી પરા દશા જન્મે છે.
- 95 ādhāreṣv athavāśaktyā jñānād vā deśakalpanāt | ujjāte śaktisaṃśobhe … આધારોમાં, અશક્તિથી, જ્ઞાનથી, અથવા દેશ-કલ્પનાથી — ઉદ્ભવેલા શક્તિ-સંશોભના શાંત થયા પછી તે…
- 96 upaviśyāsane samyag bāhū kṛtvārdhakuñcitau | kakṣavyomni manaḥ kurvan … આસન પર બરાબર બેસીને બંને હાથ અર્ધ વાંકા કરી, કક્ષ-વ્યોમમાં મન રાખીને — તે લયથી શાંતિ…
- 97 sthūlarūpasya bhāvasya stabdhāṃ dṛṣṭiṃ nipātya ca | acireṇa … સ્થૂળ રૂપવાળા ભાવ પર સ્તબ્ધ દૃષ્ટિ નાખીને, જલદી મનને નિરાધાર કરી — શિવ સુધી જઈ શકાય છે.
- 98 madhyajihve sphāritāsye madhye nikṣipya cetanām | uccaran manasā … મધ્ય જિહ્વા સાથે મુખ ખુલ્લું રાખીને, મધ્યમાં ચેતના નાખીને, મનથી મંત્ર ઉચ્ચારતો અને શિવનું…
- 99 kapālāntar mano nyasya tiṣṭhan mīlitalocanaḥ | krameṇa manaso … ખોપરીની અંદર મન મૂકીને, આંખો બંધ કરી સ્થિર રહેતો — ક્રમશઃ મનની દૃઢતાથી ઉત્તમ લક્ષ્યનું…
- 100 madhyanāḍī madhyasaṃsthā bisasūtrābharūpayā | dhyātāntarvyomayā devyā tayā devaḥ … મધ્ય-નાડી, મધ્યસ્થ, કમળ-તંતુ જેવી રૂપવાળી, અંતર્-વ્યોમ રૂપ દેવી રૂપે ધ્યેય — તે દ્વારા…
- 101 kararuddhadṛgastreṇa bhrūbhedād dvārarodhanāt | dṛṣṭe bindau kramāl līne … હાથોથી દૃષ્ટિ-અસ્ત્ર રોકીને, ભ્રૂભેદ અને દ્વાર-રોધનથી, બિન્દુ દેખાય અને ક્રમશઃ લય પામે —…
- 102 mantrārthaproktarūpāṇi adhikāriviśeṣataḥ | tāni sādhayate kaścit sādhayan sādhako … મંત્રાર્થ રૂપે કહેલા સ્વરૂપો અધિકારી-વિશેષ પ્રમાણે છે;
- 103 tasmād anusandheyaṃ tattadaṅgaṃ viśeṣataḥ | ekatra jñānaṃ saṃśritya … તેથી તે તે અંગને વિશેષપણે અનુસંધાન કરો;
- 104 kāminaḥ kāmanāvegād vismayo yogināṃ mataḥ | svaśarīrāhlādaśaktir jāyate … કામીને કામના-વેગથી જે વિસ્મય થાય તે યોગીઓના મતે — પોતાના શરીરની આહ્લાદ-શક્તિ રૂપે…
- 105 lehanāmanthanākoṭaiḥ strīsukhasya bharāt smṛteḥ | śaktyabhāve'pi deveśi bhaved … લેહન-મંથન-આકોટન દ્વારા, સ્ત્રી-સુખની સ્મૃતિના ભારથી — શક્તિના અભાવમાં પણ, હે દેવેશિ,…
- 106 ānande mahati prāpte dṛṣṭe vā bāndhave cirāt | … મહા આનંદ પ્રાપ્ત થાય ત્યારે, અથવા લાંબા સમય પછી બાંધવ જોવામાં આવે ત્યારે — ઉદ્ગત આનંદનું…
- 107 jagdhipānakṛtollāsarasānandavijṛmbhaṇāt | bhāvayed bharitāvasthāṃ mahānandas tato bhavet ખાવા-પીવાથી ઉદ્ભવેલા રસ-આનંદના વિજૃંભણથી ભરિતાવસ્થા ભાવો;
- 108 gītādiviṣayāsvādāsamasaukhyaikatātmanaḥ | yoginas tanmayatvena manorūḍhes tadātmatā ગીત આદિ વિષયોના આસ્વાદની અસમ સુખ-એકતા સાથે જે યોગી તન્મય બને, મનની આરોહણથી તેને તદાત્મતા…
- 109 yatra yatrātmanas tuṣṭir manas tatraiva dhārayet | tatra … જ્યાં જ્યાં આત્માને તુષ્ટિ થાય, ત્યાં જ મન ધારણ કરો;
- 110 anāgatāyāṃ nidrāyāṃ pranaṣṭe bāhyagocare | sāvasthā manasā gamyā … નિદ્રા હજુ આવી નથી અને બાહ્ય ગોચર પણ વિલીન થઈ ગયું છે — તે અવસ્થા જે મનથી જ ગમ્ય છે,…
- 111 tejasā sūryadīpāder ākāśe śabalīkṛte | dṛṣṭe svātmani bhāyukte … જ્યારે સૂર્ય, દીપ આદિના તેજથી આકાશ વિવિધરંગી થાય અને પોતાનો આત્મા તે પ્રકાશ સાથે જોડાયેલો…
- 112 karaṅkiṇyā krodhanayā bhairavyā lelihānayā | khecaryā dṛṣṭikāle ca … કરંકિણી, ક્રોધના, ભૈરવી, લેલિહાના, ખેચરી — આ (મુદ્રાઓ)ની દૃષ્ટિના સમયે પરમની પ્રાપ્તિ…
- 113 mṛdvāsane sphijaikena hastapādau nirāśrayau | nidhāya tatprasaṅgena parā … કોમળ આસન પર એક નિતંબ વડે, હાથ-પગને નિરાધાર રાખીને બેઠેલા — તે પ્રસંગથી પરા પૂર્ણ મતિ થાય…
- 114 upaviśyāsane samyag bāhū kṛtvārdhakuñcitau | kakṣavyomni manaḥ kurvan … આસન પર બરાબર બેસીને બંને હાથ અર્ધ વાંકા કરીને, કક્ષ-વ્યોમમાં મન રાખીને — તે લયથી શાંતિ…
- 115 sthūlarūpasya bhāvasya stabdhāṃ dṛṣṭiṃ nipātya ca | acireṇa … સ્થૂળરૂપવાળા ભાવ પર સ્તબ્ધ દૃષ્ટિ નાખીને, જલદી મનને નિરાધાર કરી — શિવ સુધી જઈ શકાય છે.
- 116 madhyajihve sphāritāsye madhye nikṣipya cetanām | hoccāraṃ manasā … મધ્ય જિહ્વા સાથે મુખ ખુલ્લું રાખીને, મધ્યમાં ચેતના નાખીને, મનથી 'હ'નો ઉચ્ચાર કરતો —…
- 117 āsane śayane sthitvā nirādhāraṃ vibhāvayan | svadehaṃ manasi … આસન કે શયન પર બેસીને દેહને નિરાધાર ભાવો;
- 118 calāsane sthitasyātha śanair vā dehacālanāt | praśānte mānase … ચલ-આસન પર સ્થિત, અથવા ધીમે ધીમે દેહના હલન-ચલનથી — હે દેવિ, માનસિક ભાવ શાંત થતાં દિવ્ય ઓઘ…
- 119 ākāśaṃ vimalaṃ paśyan kṛtvā dṛṣṭiṃ nirantarām | stabdhātmā … વિમલ આકાશને નિરંતર દૃષ્ટિએ જોતો, સ્તબ્ધાત્મા થયેલો — હે દેવિ, તે જ ક્ષણે ભૈરવનું વપુ…
- 120 līnaṃ mūrdhni viyat sarvaṃ bhairavatvena bhāvayet | tat … સંપૂર્ણ વ્યોમ મૂર્ધામાં લય થયેલું ભૈરવત્વ રૂપે ભાવો;
- 121 kiñcijjñātaṃ dvaitadāyi bāhyālokas tamaḥ punaḥ | viśvādi bhairavaṃ … કિંચિત્-જ્ઞાન દ્વૈતદાયી છે;
- 122 evam eva durniśāyāṃ kṛṣṇapakṣāgame ciram | taimiraṃ bhāvayan … એવી જ રીતે, દુર્નિશામાં, કૃષ્ણપક્ષની શરૂઆતમાં, લાંબા સમય સુધી તૈમિર (અંધકાર) રૂપનું ભૈરવ…
- 123 evam eva nimīlyādau netre kṛṣṇābham agrataḥ | prasārya … એ રીતે પ્રથમ આંખો બંધ કરી સામે કૃષ્ણાભ (કાળું દેખાવ) ફેલાવી ભૈરવ-રૂપનું ધ્યાન કરનાર તન્મય…
- 124 yasya kasyendriyasyāpi vyāghātāc ca nirodhataḥ | praviṣṭasyādvaye śūnye … જે કોઈ ઇન્દ્રિયના વ્યાઘાત કે નિરોધ વડે અદ્વય શૂન્યમાં પ્રવેશેલાને ત્યાં જ આત્મા પ્રકાશે…
- 125 abindum avisargaṃ ca akāraṃ japato mahān | udeti … બિન્દુ રહિત, વિસર્ગ રહિત 'અ' કારનો જપ કરનારને — હે દેવિ, સહસા જ્ઞાનનો મહા-ઓઘ, પરમેશ્વર,…
- 126 varṇasya savisargasya visargāntaṃ citiṃ kuru | nirādhāreṇa cittena … વિસર્ગ સહિત વર્ણના વિસર્ગાંતે ચિતિ રાખો;
- 127 vyomākāraṃ svam ātmānaṃ dhyāyed digbhir anāvṛtam | nirāśrayā … પોતાના આત્માને વ્યોમાકાર, દિશાઓથી અનાવૃત રૂપે ધ્યાવો;
- 128 kiñcidaṅgaṃ vibhidyādau tīkṣṇasūcyādinā tataḥ | tatraiva cetanāṃ yuktvā … પહેલાં તીક્ષ્ણ સોય આદિથી શરીરના કોઈ ભાગને વીંધીને, ત્યાં જ ચેતનાને જોડવાથી ભૈરવમાં નિર્મલ…
- 129 cittādyantaḥkṛtir nāsti mamāntar bhāvayed iti | vikalpānām abhāvena … 'મારી અંદર ચિત્ત આદિ અંતઃકરણ નથી' — એમ ભાવો;
- 130 māyā vimohinī nāma kalāyāḥ kalanaṃ sthitam | ityādidharmaṃ … 'માયા વિમોહિની છે;
- 131 jhagitīcchāṃ samutpannām avalokya śamaṃ nayet | yata eva … અચાનક ઉદ્ભવેલી ઇચ્છાને જોઈને શાંત કરો;
- 132 yadā mamecchā notpannā jñānaṃ vā kas tadāsmy aham … 'જ્યારે મારી ઇચ્છા ઊભી નથી થઈ કે જ્ઞાન નથી — ત્યારે હું કોણ છું?
- 133 icchāyām athavā jñāne jāte cittaṃ niveśayet | ātmabuddhyānanyacetās … ઇચ્છા કે જ્ઞાન ઊભું થાય ત્યારે ચિત્તને તેમાં મૂકો;
- 134 nirnimittaṃ bhavej jñānaṃ nirādhāraṃ bhramātmakam | tattvataḥ kasyacin … જ્ઞાન નિર્નિમિત્ત, નિરાધાર અને ભ્રમાત્મક રૂપે ઊભું થાય;
- 135 ciddharmā sarvadeheṣu viśeṣo nāsti kutracit | ataś ca … સર્વ દેહોમાં ચિત્-ધર્મ છે;
- 136 kāmakrodhalobhamohamadamātsaryagocare | buddhiṃ nistimitāṃ kṛtvā tat tattvam avaśiṣyate કામ, ક્રોધ, લોભ, મોહ, મદ, માત્સર્યના વિષયમાં બુદ્ધિને નિસ્તિમિત (નિશ્ચલ) કરી દેતાં તે…
- 137 indrajālamayaṃ viśvaṃ vyastaṃ vā citrakarmavat | bhramadvā dhyāyataḥ … ઇન્દ્રજાલ જેવું વિશ્વ, ચિત્ર-કર્મ જેવું વ્યસ્ત, અથવા ભ્રમણ કરતું — એમ ધ્યાન કરનાર અને…
- 138 na cittaṃ nikṣiped duḥkhe na sukhe vā parikṣipet … મનને દુ:ખમાં ન નાખો કે સુખમાં ન ફેંકો;
- 139 vihāya nijadehāsthāṃ sarvatrāsmīti bhāvayan | dṛḍhena manasā dṛṣṭyā … પોતાના દેહ પ્રત્યેની આસ્થા છોડીને 'સર્વત્ર હું છું' એમ ભાવનાર, દૃઢ મન અને બીજે ન જોતી…
- 140 ghaṭādau yac ca vijñānam icchādyaṃ vā mamāntare | … ઘટ આદિમાં અને મારી અંદર જે વિજ્ઞાન કે ઇચ્છા આદિ ઉદ્ભવે — તે સર્વગત રૂપે જ જન્મ્યું છે એમ…
- 141 grāhyagrāhakasaṃvittiḥ sāmānyā sarvadehinām | yogināṃ tu viśeṣo'sti sambandhe … ગ્રાહ્ય-ગ્રાહક-સંવિત્તિ સર્વ દેહીઓને સામાન્ય છે;
- 142 svavad anyaśarīre'pi saṃvittim anubhāvayet | apekṣāṃ svaśarīrasya tyaktvā … બીજાના શરીરમાં પણ પોતાના જેવી જ સંવિત્તિ અનુભવો;
- 143 nirādhāraṃ manaḥ kṛtvā vikalpān na vikalpayet | tadātmaparamātmatve … મનને નિરાધાર કરીને વિકલ્પોની વિકલ્પના ન કરો;
- 144 sarvajñaḥ sarvakartā ca vyāpakaḥ parameśvaraḥ | sa evāhaṃ … 'સર્વજ્ઞ, સર્વકર્તા, વ્યાપક પરમેશ્વર — તે જ હું છું, શૈવધર્મા' — એ દૃઢતાથી શિવ બની જવાય…
- 145 jalasyevormayo vahner jvālābhaṅgyaḥ prabhā raveḥ | mamaiva bhairavasyaitā … જેવી રીતે જળની તરંગો, અગ્નિની જ્વાલા-ભંગીઓ, સૂર્યની પ્રભા — એ જ રીતે મારી, ભૈરવની,…
- 146 bhrāntvā bhrāntvā śarīreṇa tvaritaṃ bhuvi pātanāt | kṣobhaśaktivirāmeṇa … શરીરથી ભ્રમણ કરી કરીને ઝડપથી ભૂમિ પર પડવાથી — ક્ષોભ-શક્તિના વિરામથી પરા દશા જન્મે છે.
- 147 ādhāreṣv athavāśaktyā jñānād vā deśakalpanāt | ujjāte śaktisaṃśobhe … આધારોમાં, અશક્તિથી, જ્ઞાનથી, અથવા દેશ-કલ્પનાથી — ઉદ્ભવેલા શક્તિ-સંશોભના શાંત થયા પછી તે…
- 148 evam eva hi sarvatra bhairavo bhairavīpriye | sarvatra … હે ભૈરવી-પ્રિયે, એ જ રીતે સર્વત્ર ભૈરવ છે;
- 149 yasya kasyāpi dehe'smin pratyayo'haṃkṛto bhavet | tasyaiva kṣudrasaṃvitter … આ દેહમાં જે કોઈને 'હું છું' એવો અહંકાર-ભાવ ઊભો થાય, તે ક્ષુદ્ર સંવિત્તિમાં પણ ભૈરવત્વ…
- 150 śrīdevy uvāca | devadeva mahādeva paripūrṇo'si me prabho … શ્રીદેવી બોલ્યાં: હે દેવોના દેવ, મહાદેવ, હે પ્રભો, તમે મને પરિપૂર્ણ કરી છે!
- 151 yathā tvayā kṛpāviṣṭam idaṃ rahasyam uddhṛtam | tathaiva … જે રીતે કૃપાથી પ્રેરિત થઈને તમે આ રહસ્ય ઉદ્ધૃત કર્યું છે, તેવી જ રીતે કોઈને કહેવા યોગ્ય…
- 152 idaṃ vijñānam uditaṃ jarāmaraṇanāśanam | brahmādidevavandyasya manthānabhairavasya ca આ વિજ્ઞાન ઉદય પામ્યું જે જરા-મરણનો નાશ કરનાર છે;
- 153 anākhyātam idaṃ tantraṃ bhogamokṣavidhāyakam | anākhyātam idaṃ tantraṃ … આ અનાખ્યાત તંત્ર ભોગ-મોક્ષ આપનાર છે;
- 154 anena jñānalābhena gurubhāvaḥ prasīdati | labdhvā yaḥ paramāṃ … આ જ્ઞાન-લાભથી ગુરુ-ભાવ પ્રસન્ન થાય છે;
- 155 yatra yatra kathañcit tu kartṛkarmaviviktatā | tatra tatra … જ્યાં જ્યાં કોઈ રીતે કર્તા અને કર્મની વિવિક્તતા થાય, ત્યાં ત્યાં શિવાવસ્થા છે;
- 156 evaṃ vijñānam ālambya yogino jāyate śivaḥ | tīrthādiṣu … આ વિજ્ઞાનનો આશ્રય લઈને યોગી શિવ બને છે;
- 157 śrotrātmano'samatā śaktiś cāsya cittasamatā samā | ātmadhyānena yā … શ્રોત્રાત્માની અસમતા — તેની શક્તિ — ચિત્ત-સમતા વડે સમ થાય છે;
- 158 etadvijñānavijñānāt tatkṣaṇād yogavittamaḥ | yogināṃ sa mahāyogī jāyate … આ વિજ્ઞાનને જાણીને તે જ ક્ષણે યોગ-વિત્તમ બને છે;
- 159 śrīdevy uvāca | devadeva mahādeva paritṛptāsmi śaṅkara | … શ્રીદેવી બોલ્યાં: હે દેવોના દેવ, મહાદેવ, હે શંકર, હું પરિતૃપ્ત છું!
- 160 sarvaśaktiprabhedānāṃ hṛdayaṃ jñātam adya ca | rudrayāmalam āsādya … આજે સર્વ શક્તિ-ભેદોનું હૃદય જાણ્યું છે;
- 161 ity uktvānanditā devī kaṇṭhe lagnā śivasya tu | … એમ કહીને આનંદિત દેવી શિવના કંઠે વળગ્યાં;
- 162 kulaguhyaṃ samākhyātaṃ na deyaṃ prokṣya kasyacit | śiṣyāya … આ કુલ-ગુહ્ય કહેવાયું છે;
- 163 iti vijñānabhairave śrīdevyā stavanātmakam | śataikaṃ dvādaśādhikam uktaṃ … આમ વિજ્ઞાનભૈરવમાં શ્રીદેવી દ્વારા સ્તવનાત્મક રૂપે એકસો બાર (ધારણાઓ) ભેદ-રહિતપણે કહેવાયું…